Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Zāļu dienā Ģimenes studija viesojas pie Krūmiņu saimes viņu iknedēļas kopā sanākšanā - ģimenes vakariņās, kas katru pirmdienu notiek vecāku mājās Juglā.

Krūmiņu ir daudz un par katru no ģimenes atzariem varētu veidot atsevišķu raidījumu. Šoreiz uzmanības centrā "vecie Krūmiņi", kā viņi paši sevi sauc, - Inese un Jānis Atis, kā arī abu vecākā dēla ģimene, kurā Ingus un Egija audzina trīs bērnus.

Inese Krūmiņa pazīstama kā 3x3 kustības Latvijā vadītāja, abi ar vīru ir pedagogi, kas līdztekus darbam skolā allaž pētījuši latviskās tradīcijas, darbojušies folkloras kustībā, tam  pievērsuši arī savus sešus bērnus un nu jau arī bērnu bērnus. Viņu līgošanas scenārijā visas darbības ir ar jēgu un kādu nozīmi.

"Esam rituāla cilvēki", saka Inese Krūmiņa.

Iepazīstinot ar ģimeni, Inese stāsta, ka ģimeni dibinājuši ļoti jauni un līdz ar to ar bērniem gadu starpība nav tik liela. 

"Ir tāda laba sajūta, ka esam vēl labā formā, bērni ir pieauguši, mazbērnu ir vesels pulks. Mums ir seši bērni, katram ir arī otrā pusīte un ir arī astoņi mazbērni," iepazīstina Inese.

Viens no mūsējiem dzīvo Amerikā un regulāri brauc pie vecmāmiņas uz laukiem, nevar gan zināt, kā būs šovasar.

Pirmdienas vakariņās parasti satiekas kādi 15 cilvēki, bet kopumā Krūmiņu ir vairāk. Inese, kas ir matemātikas skolotājā, ātri sarēķina - 22.

Runājot par kopīgu svētku svinēšanu, Inese stāsta, ka sagatavošanās darbi ir enerģiju un spēku tērējoši. Bet tā jau tas ir svētkos - 90% aizņem sagatavošanās, 10% - pati svinēšana.

Inese arī atklāj, ka bijuši gatavi tam, ka arī Jāņu laikā būtu stingrāki ierobežojumi spēkā. Ģimene jau bija izdomājusi, ka savās lauku mājās tad kurtu nevis vienu ugunskuru, bet vairākas mazus un sadziedātos pa mājsaimniecībām. Tā kā ierobežojumi ir mazinājušies, līgošana notiks parastā kārtībā. 

Līgo dienā Krūmiņu saime dodas uz laukiem, ved meijas, kalmes, pušķo vietu, rotā. Vīri un puiši izgatavo lāpas, jo naktī visi dodas uz ezeru laist ugunsplostu. Tāpat par tradīciju ir kļuvis tas, ka Jāņusieru sien ārā, karsējot uz ugunskura. 

Un tad pati līgošana. Inese stāsta, ka līgot nesāk pārāk agri, jo lielas Jāņu nakts notikums ir izsvītrot nakti no kalendāra. Ja sāk līgot jau sešos pēcpusdienā, tad saulīti sagaidīt būs grūti. 

Ja lielo uguni kurina ap deviņiem, tad var saprast, cik īsa ir šī nakts, atzīst Inese.