Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Bērni šobrīd aug laikā, kad mācības vairāk notiek mājās, nevis izglītības iestādē, ierobežotas ir arī viņu fiziskais kontakts ar vienaudžiem, palielinājies arī virtuālā vidē pavadītais laiks. Kā dažādi pandēmijas laika faktori ietekmēs nākamo paaudzi un kādu nospiedumu piedzīvotais laiks atstās uz bērniem?

Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss-Konstantinovs vērtē, ka šajā laikā palīdz pieņemoša atmosfēra.

"Pieņemoša pret to, ka mājās reizēm var būt dusmas, un pieņemoša pret to, ka reizēm viss var aiziet augtos toņos. Pieņemoša pret to, ka bērnam var neiet tik labi skolā šobrīd, ka var kristies atzīmes," bilst Nils Sakss-Konstantinovs.

"Nemēģināt par visām varēm uzturēt kaut ko pozitīvi pacilājošu visu laiku un padarīt to visu normālu, bet pieņemt, ka situācija ir neparasta, droši vien daudziem būs grūti, sekmes, iespējams kritīsies, varbūt vēl kaut kas mainīsies, bet mēs tam kopā ejam cauri un pilnīgi noteikti tas kaut kad beigsies."

Teologs, mācītājs, apzinātības skolotājs un psiholoģijas doktorants Indulis Paičs atzīst, ka šobrīd arī vecākiem pašiem ir svarīgi parūpēties par savām emocionālajām vajadzībām.

“Ja paši esam noguruši, nomākti, stresaini, ir grūti radīt mieru bērnos. Viņi nolasīs, ka mēs mēģinām radīt kaut ko, kas īstenībā nav," norāda Indulis Paičs.

Viņš arī atzīst, ka viņam ir simpātisks teiciens par covid bērniem, velkot paralēles ar kara laika bērniem.

"Kara laika paaudzēm ir savas drausmīgas traumas, bet vienlaikus viņām ir speciāla spēja izdzīvot. Tas bieži rodas no sajūtas, ka mēs esam šajā visā kopā. Es aicinātu par šo tēmu padomāt.

Aicinātu ģimenēs veidot noskaņu, ka šis ir ārkārtējs laiks, kuru mums kopīgiem spēkiem ir jāiztur, un tajā mūsu kopībā ir vērtība, un mums ir jādara viss iespējamais, lai mēs justos, ka mēs te esam kopā pret šo problēmu, kas visiem ir liels izaicinājums.

Tas rada pleca sajūtu, mazina vientulību un dod spēku," uzskata Indulis Paičs.

"Vairumā pusaudži šobrīd jūtas slikti," atzīst Nils Sakss-Konstantinovs.

Centra veiktais pētījums, kurā aptaujāti pusaudži, kādas ir sajūtas un ko domā par pandēmijas laiku, parāda, ka no katriem 10 jauniešiem septiņi saka, ka viņiem ir ir grūtības, aptuveni tik pat daudz atzīst, ka īsti labi netiek galā ar mācībām, daudzi arī netiek galā īsti ar emocijām, tostarp to, ko var saukt par motivāciju, nespēj saņemties darīt kaut kādas ikdienas lietas.

"Varam jau teikt, ka tā ir situācija, kas masveidā pārņēmusi Latvijas pusaudžus," norāda Nils Sakss-Konstantinovs.

Latvijas pusaudžu sajūtas pandēmijas laikā nav nekas unikāls, Sakss-Konstantinovs norāda, ka UNICEF veiktais starptautiskais pētījums par līdzīgiem jautājumiem parāda, ka vismaz viens no trim pusaudžiem netiek galā ar ikdienas dzīvi un diviem no trim ir bijusi vajadzīga kaut kāda veida palīdzība. 

Tas ir tieši saistīts ar pandēmijas ierobežojumiem.

Indulis Paičs vērtē, ka pandēmija un tās izraisītie ierobežojumi ietekmē visus sabiedrības slāņus, bērniem raksturīgi, ka viņi iznes un izjūt arī vecāku spriedzes un problēmas.

"Jūtot to, kādu iespaidu situācija atstāj uz pārējiem ģimenes locekļiem, bērni, īpaši agrīnākā vecumā, to pārdzīvo, izsāp, pat izslimo caur sevi," uzskata Indulis Paičs.

Paičs atzīst norāda, ka ne tikai neiešana skolā ietekmē bērnus un pusaudžus, bet visas izmaiņas, kopā savijas daudzi aspekti.

"Netikšana iet skolā kopā ar vienaudžiem ir tikai daļa problēmas. Milzīga nozīmē ir tam, kā pandēmijas ierobežojumi izmaina dzīves ritmu. Vecāki ir par daudz klāt vai gluži otrādi, viņi it kā te ir, bet ir aizņemti ar saviem darbiem. Bērnam tas ir grūti saprotams, īpaši agrīnā vecumā, kā var tā būt, ka mamma vai tētis it kā ir tepat mājās, bet nepievērš man uzmanību," skaidro Indulis Paičs.

Lielu ietekmi atstāj tas, ka vecākiem jāuzņemas arī pedagoga funkcijas.

Nils Sakss-Konstantinovs atgādina, ka pusaudžiem ir svarīgi, lai viņi ir iesaistīti dažādās nodarbēs, viņiem ir skaidrs dienas režīms un ir aizņemti. 

Indulis Paičs piekrīt, ka ikdienas ritms palīdz smadzenēm pašām sakārtot sevi. Šobrīd pietrūkst ārējā rāmja, kas palīdz pašiem sevi uzturēt noteiktā ritmā un smadzenēm pilnvērtīgi darboties.