Kaimiņi grib ilgāk pagulēt sestdienas rītā, bet bērnu dabiskais stāvoklis ir būt aktīviem gan pēc dārziņa, gan brīvdienu rītos. Kā sadzīvot dažādām paaudzēm dzīvokļu mājās, kur burtiski ģimenes dzīvo cita citai uz galvas? Ģimenes studijā iedzīvotāju stāsti un speciālistu ieteikumi.

Rīgas Pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas priekšnieks Egils Vidriks apstiprina, ka policija saņem daudz zvanus par traucējošiem trokšņiem, Tendence šādiem izsaukumiem ir pieaugt. Nav gan statistikas, cik sūdzību ir saistīts ar bērniem, bet Egils Vidriks apstiprina, ka ir arī tādas sūdzības, ka bērni pārāk trokšņo vai pārāk skaļi vingrinās spēlēt kādu mūzikas instrumentu.

Mediatore un sistēmiskā ģimenes psihoterapeite Lelde Kāpiņa atzīst, ka bērnam ir normāla un dabiska vajadzība kustēties, vingrināties, nodarboties.

"Nevaram iedomāties, ka varētu noturēt bērnu dzīvojam un staigājam tikai uz pirkstgaliem," atzīst Lelde Kāpiņa.

Bērniem ir vajadzīgs skraidīt, lēkāt, pat bumbu ripināt.

"Tas, kā no lejas izklausās, tas reizēm īsti nav skaidrs," norāda Lelde Kāpiņa.

Speciāliste mudina sarunāties par neapmierinātības cēloni bez draudiem un agresijas, mēģināt saprast vienam otra sāpi un vajadzību. Varbūt ir iespējams atrast veidu, kā satikties bez satraukuma un bailēm kāpnēs. Lai nav jādzīvo ar trauksmes sajūtu - ārprāts, nokrita krūzīte, ko teiks kaimiņi.