Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lai arī vasarīgs laiks vēl kavējas, 15. maijā ir atklāta oficiālā peldsezona. Diemžēl aizvadītajā gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 10 bērni vecumā līdz 14 gadiem, septiņi no viņiem bija vecumā līdz 4 gadiem. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2019. gadā. Kā mainīt traģisko statistiku, ko bērniem noteikti vajadzētu atgādināt par drošību uz ūdens un kā bērnu peldētprasmi ietekmēs tas, ka skolās šogad nav notikusi peldētapmācība?

Biedrības "Peldi droši" dibinātāja Zane Gemze raidījumā Ģimenes studija skaidro, ka drošās ir oficiālās peldvietas, kas ir atbilstoši ierīkotas un kurās ir arī glābēja postenis. Bet Latvijā tādu ir tikai nedaudz vairāk kā 50. Tāpēc jāņem vērā, ka peldvietai jābūt pārredzamai, tā nedrīkst būt aizaugusi, gruntij jābūt stabilai. Jāskatās, lai peldvietā nav akmeņu, uz kuriem var traumēties, lecot ūdenī.

"Visbūtiskākais, ka bērni to nedara vieni. Nevajadzētu ļaut bērniem pašiem doties brīvi ūdeni" norāda Zane Gemze.

Lai justos droši, pamatā ir peldētprasme, bet tā nav vienīgā. Ja bērns neprot peldēt, viņa iesaka atpūšoties pie ūdens izmantot peldvestes. Tie nevar būt piepūstie uzroči, jo tie nedod drošības sajūtu. 

Zane Gemze arī iesaka izveidot ģimenē noteikumus, ka informē viens otru par to, ka dodas ūdenī, kad bērns dodas, viņš to pasaka vecākiem, kad pieaugušie bez bērniem dodas peldēt, arī pasaka bērniem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis atklāj, ka traģiskie negadījumi visvairāk notikuši atklātās ūdenstilpnēs, konkrēti upēs un tās visbiežāk ir neoficiālas peldvietas.

Viņš norāda, ja izmanto palīglīdzekļus bērna drošībai uz ūdens, nenozīmē, ka bērns nav jāpieskata.

Ja par peldvietu izraudzīta upe, Zane Gemze iesaka upes teritoriju izstaigāt, kur grasās peldēt, iespējams, tur ir bedre, akmens, čakārnis.

Biedrības “Peldēt droši” rīkotās kampaņas “Ja peldēt, tad droši! Nepārvērties slīkonī” animācijas īsfilma. Lai nepārvērstos slīkonī jāatceras vien daži noteikumi - nepeldēt vienatnē, tumsā, alkohola reibumā un izvēlēties drošu peldvietu.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs vērtē, ka vajadzētu domāt par piemājas ūdenstilpņu drošību. Tāpat viņš norāda, ka bērnus vecumā līdz 14 gadiem vienus nedrīkst laist uz peldēties.

"No mazākie bērniem vispār nedrīkst novērst acis, lielākiem var dot kādu brīvību, bet arī jāvērtē individuāli prasmes un atbildība pret savu rīcību, vai viņš ir pārgalvīgāks vai apzinīgāks, kā arī, kādas ir viņa peldētprasmes," atzīst Aivars Platonovs.

Skandināvijas valstīs pieņemts, ka prast peldēt nozīmē spēt nopeldēt vismaz 200 metrus, tajā skaitā 50 uz muguras, un pēc šī peldējuma, izkāpjot no ūdens nejust nogurumu. Šo aspektu peldētprasmes novērtēšanai aizguvusi arī Latvija. Zane Gemze norāda, ka statistika ir neapskaužama: uz jautājumu, vai jūs mākat peldēt, cilvēks atbild apstiprinoši, bet minētos 200 metrus Latvijā var nopeldēt 6-7%. 

"Tas nozīmē ka peldētprasme Latvijā ir pilnīgi nepietiekamā līmenī," atzīst Zane Gemze. 

Aglonas novada domes izpilddirektore Ineta Poga un Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes pārstāvis Jānis Skrims skaidro, kā notiek peldvietu uzraudzība konkrētās pašvaldībās.