Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir mūsdienās ir viens no biežāk sastopamajiem psihoemocionālo traucējumu veidiem bērniem, kas apmēram trešdaļai pacientu var saglabāties pusaudža un arī pieaugušā vecumā. Šobrīd pasaulē ir augstākais jebkad novērotais uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms bērniem, piemēram, Anglijā 2014. gadā šāda diagnoze bija noteikta 11 procentiem bērnu. Latvijā 2013. gadā fiksēti 1134 uzmanības deficīta un hiperaktivitātes gadījumi bērniem. Savlaicīgi diagnosticējot uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, var efektīvi palīdzēt un ievērojami uzlabot bērna šī brīža un turpmākās dzīves kvalitāti, novēršot hiperaktivitātes saglabāšanos pusaudžu un pieaugušā vecumā, tā apgalvo speciālisti. Kas jāpaveic, lai vēlamais kļūtu par realitāti, diskutējam Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: veselības centra "Vivendi" bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, bērnu neiroloģe Baiba Norīte-Lapsiņa un skolas "Domdaris" vizuālās mākslas skolotāja Laura Cernava.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms – tā nav slimība, bet vairāk bērnu uzvedības modelis. Vecāki nelabprāt par šo sava bērna problēmu runā, jo sabiedrība, arī skolā uzskata, ka tas ir neaudzināts bērns. Vecāki nogurst audzinot savu hiperaktīvo bērnu un cīnoties ar sabiedrību.

Ja vecāki ir lēnāki, viņiem ir grūtām pieņemt savu hiperaktīvo bērnu.

Brīnumlīdzekļu, kā palīdzēt šiem bērniem un ģimenēm, kurās ir hiperaktīvi bērni, nav, atzīst Baiba Norīte-Lapsiņa. Kas derēs vienai ģimenei, citai – nebūt ne. Speciāliste norāda, ka vajadzētu uzrakstīt mājas noteikumus un tos jāievēro arī vecākiem, arī vecmāmiņai, kad atbrauc. Ģimenei ir jāvelta laiks bērnam, jāspēj uzslavēt par lietām, lai arī niecīgām, ko bērns centies paveikt.