Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Augusta nogalē Bērnu slimnīcas fonds rīkoja diskusiju par skolēniem ar izaicinošu uzvedību izglītības iestādēs. Tapis arī pētījums, kurā analizēta citu valstu pieredze un prakse, sniedzot atbalstu bērniem ar uzvedības grūtībām izglītības sistēmā. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija nesen valdībā sniegusi ziņojumu par vardarbības mazināšanu un novēršanu izglītības vidē. Šķetinot abās iniciatīvās pausto, nevilšus nonākam pie iekļaujošās izglītības jēdziena un jautājuma, kā tas, kas rakstīts teorijā vai normatīvajos aktos, darbojas realitātē Latvijas skolās? Vai idejas, kas attiecībā uz iekļaujošo izglītību pie mums ir spēkā ne pirmo gadu, darbojas arī praksē un vai tās iespējams iedzīvināt ar skolu rīcībā esošajiem resursiem? 

Desmitiem un simtiem īpašo bērnu vecāku neminstinoties teiktu, ka iekļaujošā izglītība Latvijā pastāv tikai uz papīra, un viņiem oponēs, iespējams, vēl lielāks skaits citu vecāku un arī pedagogu, kas uzskata, ka mācību procesu un izglītības vidi pārāk spēcīgi ietekmē tas, kādus satricinājumus skolas ikdienā rada mācību vai uzvedības grūtībās neatbalstīti bērni. Kur un kā šajā visā ir iespējams rast kādu līdzsvaru vai kopsaucēju, vai tāds vispār ir iespējams Latvijas izglītības vidē un situācijā? 

Ģimenes studijā diskutē Mārupes pamatskolas direktors Kristaps Purviņš, izglītības psiholoģe Sanita Liepiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs. Ierakstā uzklausām Līvānu 1. vidusskolas direktoru Gati Pastaru.