Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
No izglītības jomas ekspertiem izskan viedoklis, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijas skolēni parāda arvien vājāku zināšanu līmeni, ir 3. un 6. klašu diagnosticējošo darbu atcelšana. Vai šos pārbaudes darbus būtu jāatjauno? Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore Rita Kiseļova, Rīgas 85. vidusskolas sākumskolas skolotāja un izdevniecības "Skolas vārds" mācību līdzekļu autore Ieva Kūla-Zīle, Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Agrita Bartuševica un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktores vietniece Dace Rimaševska.
Jau izsenis Latvijas skolās ir organizēti diagnosticējošie darbi 3., 6. un arī 9. klasēm, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, vai tās atbilst mācību priekšmeta standarta prasībām. Kopš pilnveidotā mācību satura, līdz ar to arī jaunā satura standarta ieviešanu pasludināts, ka diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasēm vairs nav obligāti. Var arī teikt, ka valstiskā līmenī tie tika atcelti. Šis laikam ir otrais pavasaris, kad trešklasnieki un sestklasnieki tādus neraksta. Taču līdz ar diagnosticējošo darbu atcelšanu šīm klašu grupām tomēr tika arī solīts, ka ar laiku tos aizstās monitoringa darbi. Līdz šim tas vēl nav noticis.
Cik daudz un vai pietiekami mēs zinām par mūsu bērnu sekmēm, vai nepieciešams atgriezties pie vienotiem zināšanu pārbaudes darbiem arī 3. un 6. klasēs, tātad vairākas reizes pamatskolas laikā, ne tikai to beidzot? Ko šādi darbi dod un kādai vajadzētu būs zināšanu apguves pārbaudei skolās?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Latvijā
Komentāri (1)
Cita lieta - cik diskriminējošs ir šis monitorings gan pret skolēniem, gan pret skolotājiem. Es pasniedzu tādus mācību priekšmetus, kuros nav visām klasēm mācību grāmatas. Stundas gatavoju es , pilnīgi individuāli, cik varu paspēt. Jo skaidrs, ka es nevaru aizstāt ne mācibu grāmatas, ne citus mācību līdzekļus.
Otra lieta - es domāju, ka vispār būtu jāsāk tiesāties, tikai jautājums kur ņemt naudu. Proti , katrā klasē ir kāds tā saucamais iekļaujamais bērns, kuram skaitās , ka ir diagnoze, bet es kā skolotāja neesmu iepazīstināta ne ar viena skolēna diagnozi. Pie dažiem, nereti, ne tiem neadekvātākajiem sēž sociālais pedagogs , bet liela daļa šādu skolēnu vienkārši terorizē skolotāju un klases biedrus.
Ja es par šo situāciju ziņoju administracijai - man ir divas atbildes - bērns ir ar diagnozi, vai bērna vecāki ir juristi un nedrīkst ar tādiem strīdēties. Punkts. Man ir klases, kurās es normālas stundas neesmu piedzīvojusi.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X