Ģimenes studija turpina pētīt, kā skolu reformu īsteno reģionos. Šoreiz saruna par notiekošo Vidzemē, kur ir vislielākais skolu skaits un vislielākais nelielu skolu īpatsvars. Vērtējam, vai vēlamajā skolu tīklā atradīsies vieta arī citādām skolām. Tādām, kurām savs redzējums, kā būtu jāizglīto bērni. Studijā diskutē Cēsu Jaunās sākumskolas attīstības vadītāja Dana Narvaiša un biedrības “Vecāki par labāku izglītību” pārstāvis Gundars Āboliņš.

Ierakstā stāsts par Drabešu jauno pamatskolu, kas atrodas Amatas novadā. Vēl pavisam nesen šajā skolā bija Drabešu internātpamatskola, kad valsts pārtrauca finansēt šādas skolās, Amatas novada pašvaldība izvēlējās nevis skolu slēgt bet radikāli pārveidot. Par šādu izvēli stāsta Amatas novada domes vadītāja Elita Eglīte un ar skolu iepazīstina Drabešu jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma. Par dzīvi skolā stāsta arī skolēni.

Gulbenes novadā skolu tīkls tiek drosmīgi revidēts, tur vairākas skolas tiek savienotas un nolemts nākamajā mācību gadā likvidēt vairākas sākumskolas un to vietā paliks atsevišķas bērnudārza grupas, kas būs kā viena novada pirmsskolas izglītības iestāde. Par gaidāmajām pārmaiņām stāsta Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.

Gulbenes novada Finanšu un ekonomikas nodaļā izrēķināts, ka, īstenojot reformas, 2020.gadā izdosies ieekonomēt ap 50 000 eiro, tomēr skolotājā Inese Gabrāne, kura ilgus gadus strādājusi vairākās citās skolās, bet tieši šajā mācību gadā uzsākusi darbu divās mazajās sākumskolās Galgauskas pamatskolā un Stāmerienas pamatskolā, kuras paredzēts slēgt, uzskata, ka cietēji būs bērni

Drvuvienas latviskās dzīvesziņas centra pirms gada vēl bija Durvienas pamatskola. Bijusī skolas direktore, tagad centra darbiniece Velga Černoglazova, atzīst, ka ir skumji, ka skolas vairs nav. Linda un Kalvis Aldersoni, kuru bērni mācās Rankas pamatskolā, atzinīgi vērtē centra darbību.