Ģimenes studijā turpinām pētīt, kā tiek īstenota skolu reforma, šoreiz pievēršot uzmanību Rīgas plānošanas reģionam. Tajā daudz prestižu skolu, nereti tām ir valsts ģimnāzijas statuss, tāpēc interesanti uzzināt, vai tiešām valsts ģimnāzija piedāvā kvalitatīvāku izglītību skolēniem un rada iespēju iegūt vēlamo izglītību augstskolā un vēlāk atrast ne tikai sirdij tuvu, bet arī labi apmaksātu darbu. Raidījuma viesi: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības nodaļas Skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Latvijā kopumā ir 28 valsts ģimnāzijas, tajās mācās apmēram 10 procenti no kopējā vidusskolēnu skaita. Rīgā ir piecas valsts ģimnāzijas un vismaz 20 % galvaspilsētas vidusskolēnu ir to audzēkņi.

Skolēnu netrūkst arī Pierīgas skolās un Mārupē no nākamā gada būs ne vienkārši vidusskola, bet Mārupes valsts ģimnāzija. Skolēnu skaits tur ir pietiekams un arī iedzīvotāju skaits Mārupē nemitīgi pieaug. Ierakstā uzklausām Mārupes vidusskolas direktoru Jāni Lagzdkalnu.

Jūrmalas Valsts ģimnāzija atrodas Kauguros, lai arī šīs skolas skolēniem labi mācību sasniegumi mācībās un mācību olimpiādēs, skolēnu skaits skolā ir nepietiekams, tāpēc tās tālākā darbība kā valsts ģimnāzijai ir apdraudētā. Situāciju raksturo Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā Laila Liepa.

Vecāki, kuri mācās Jūrmalas sākumskola “Atvase”, kura atrodas blakus Jūrmalas Valsts ģimnāzijai, situāciju vērtē piesardzīgi. Viedokli izsaka vecāku pārstāve Sandra Vītola.