Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ir klāt rudens. Aukstāks un mitrāks laiks veicina biežāku slimošanu, īpaši bērniem. Daudzi vecāki ar lielām bažām raugās uz izglītības iestāžu nosacījumiem par to, ka skolu un dārziņu nedrīkst apmeklēt bērni ar iesnām un klepu, kas rudens sezonā Latvijā ir ļoti bieža saslimšana. Satraukti arī hroniski slimo bērnu vecāki, tiem, kas slimo ar astmu, klepus ir biežāk un tas ir ilgstošāks, taču klepotājs nevar aplipināt pārējos.

Izglītības iestāžu vadītāji un medicīnas darbinieki apstiprina, ka noteikumi šajā pastiprinātās drošības laikā ir stingrāki. Skolēns, kuram ir elpceļu iekaisums, skolu nedrīkst apmeklēt, ja šāda saslimšana ir hroniska, mācību iestādei jāiesniedz ģimenes ārsta izrakstīts apstiptinājums.

Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga Ģimenes studijā norāda, ka šajā mācību gadā lielākais izaicinājums būs laba savstarpējā sapratne visām pusēm, kāpēc ir jāievēro noteikumi.

"Ja sapratīsim, ka pasaule turpmāk nebūs tāda pati, kāda viņa bija iepriekš līdz Covid un būsim piesardzīgi, tad mums viss izdosies. Galvenais pašam neuztvert to nenopietni un piedomāt pie piesardzības pasākumiem, piedomāt, ja esmu slims, tomēr pasēžu mājās, nevis eju uz darbu vai skolu," atzīst Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa.

Ģimenes ārste Linda Zēģele atzīst, ka pagaidām slimo maz, bet ir bažīga par to, kā situācija varētu attīstīties un kā varēs tikt galā ar darbiem, ja ir jāapskata katrs bērns, kam ir iesnas.

Lielākajā daļā gadījumu viņa arī šos bērnus vēlējusies apskatīt, jo ir jāsaprot, vai tās ir akūtas iesnas. 

"Bet vecāki ir kļuvuši godprātīgāki pret citiem bērniem. Tiešām bijis tā, ka mammas pirms 1.septembra zvana, dakter, vai jūs mums uzrakstiet zīmi, ja vajadzēs, izskatās, ka bērna sākas iesnas, protams, uz skolu vai bērnudārzu es viņu nelaidīšu. Tā bijis reti kad," atzīst Linda Zēģele.

Viņa vērtē, ka sabiedrības apziņas līmenis Covid ietekmē ir cēlies un vecāki ir palikuši apzinīgāki. Ārste arī norāda, ja bērnam sākas iesnas, ir vērts viņu pirmās trīs dienas paturēt mājās, jo viņš ir "lipīgs". 

"Pirmsskolas izglītības iestādēs tā prioritāte ir tā, ka bērni iet atpūsties pusdienas laikā. Un ļoti daudzas lietas atklājas tieši pusdienas laikā, vai bērniņš sāk klepot, vai ir aizlikts deguns. Mēs, protams, informējam vecākus. (..) Ja mājās vēl mazāka māsa vai brālis, mammai paziņojot, ka rodiet iespēju un pavērojiet, jo izskatās, ka varētu būt vīrusa sākums, līdz šim šajā mācību gadā esmu tikai ar pozitīvu attieksmi saskārusies. Mammas ir atsaucīgas. (..) Diskutējot un informējot vienam otru viss būs kārtībā," uzskata  pirmsskolas izglītības iestādes “Mārzemīte” medmāsa Sanita Elksne.

Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietniece attīstības un epidemioloģiskās drošības jautājumos Ilona Liskova norāda uz četrām būtsikām lietām:

• Pirmkārt, vajag atcerēties, lai visas puses zina jaunos iekšējās kārtības noteikumus, kā nepieļaut, ka skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē izplatās vīrusa infekcija. Ja visas puses zina savus pienākumus un atbildīgi rīkojas, tā ir puse no visa
• Otrs svarīgs pamatprincips - distancēšanās. Censties un sekmēt ievērot distanci visur, kur tas ir iespējams. Skaidrs, ka tas ne vienmēr ir izpildāms, bet uz to vajag iet. Tāpēc notiek izmaiņas mācību procesa norisē, lai piedāvātu tādus apstākļus, ka distancēšanās iespēja ir. Mazāks ir to bērnu skaits, kas nonāk ciešā kontaktā,klases vai grupas mazāk savstarpēji mijiedarbojas, drūzmēšanās risks ir maksimāli novērsts. Tā mēs nedodam iespēju vīrusam izplatīties un bērniem slimot.
• Trešais svarīgais ir roku higiēna. Klepošanas higiēna, kā pareizi klepot, kā nepieskarties sejai ar nemazgātām rokām, galvenais, kā pareizi mazgāt rokas.
• Ceturtais, kas nav ceturtais prioritātes ziņā: ja bērns jūtas slikti, ja skolotājs vai vecāki to redz, neiet uz skolu, bet palikt mājās, bet izpildīt visus norādījumus, kas nāk no ārsta, vecākiem, skolotājiem

"Izpildot šos nosacījumus, mēs saglabāsim veselību un neļausim ieņemt Covid mūsu dzīvē vēl lielāku vietu un pārņemt skolu," atzīst Ilona Lisovska.