Virsmērķis ir veidot lasīšanu kā ieradumu, atzīst raidījuma Ģimenes studija viešņas, vērtējot to, vai bērni lasa un ko lasa.

Vai tiešām bērni lasa aizvien mazāk? Rīgas pilsētas sākumskolas direktore, projekta „Skola 2030 vecākā eksperte Solvita Lazdiņa uzskata, ka bērni lasa un viņi lasa dažādi: ir, kas lasa vairāk, ir bērni, kuriem lasīšanai jāvelta papildus pūles. Bērni joprojām lasa aizrautīgi.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore trīs bērnu mamma Sanita Lazdiņa atzīst, ka arī pirms 10 un 20 gadiem bija bērni un jaunieši, kas nelasīja. 

"Šobrīd lasīšanas iespējas ir dažādākas, izpratne par lasīšanu ir mainījusies. Lasīšana nav tikai grāmatu lasīšanu, bet tematiskās vietnes internetā arī ir lasīšana. Tekstu vai žanru gamma ir palielinājusies. Ja skatāmies uz to šādi, tad jaunieši un bērni lasa diez gan daudz," vērtē Sanita Lazdiņa.

Latvijas Universitātes vadošā pētniece un psiholoģijas doktore Solvita Umbraško arī piekrīt, ka tās ir spekulācijas par tēmu, ka lasa mazāk.

"Varbūt tam izskaidrojums būtu tāds, ka iepriekš vairāk bija manāmi bērni, kas lasīja drukātās grāmatas. Šobrīd teksta daudzveidība un digitālais formāts, kas arī atbilst lasāmvielai, to mazāk pamana, vai mazāk var izsekot, cik bērni vai jaunieši lasa digitālā formātā," norāda Solvita Umbraško.

Jautājums, ko viņi lasa, uzziņu literatūru, kas vairāk pieejama e-vidē, vai tā ir arī daiļliteratūra.

Vecāki, kas iesaistās diskusijā, tomēr iebilst un norāda, ka bērni lasa maz un dalās ar dažādiem ieteikumiem, kā piesaistīt bērnus lasīšanai.