Vai Latvijā uz vecākiem, īpaši bērnam mazam esot, tiek izdarīts liels spiediens par to, kā jārīkojas, lai bērns attīstītos atbilstoši pareizajiem priekšstatiem? Vai vērtības – stalta stāja un ķermeņa simetrija – mūsu sabiedrībā dominē pār rūpēm par bērna emocionālo attīstību? Par šo jautājumu interesējusies un doktora disertāciju Kalifornijas Universitātē (ASV) aizstāvējusi sociālantropoloģe Karīna Vasiļevska-Daas, kura iepazīstina ar sava pētījuma tēmām. Ģimenes studijā diskutē arī fizioterapeite, topošā Emmijas Pikleres pedagoģe Klaudīja Hēla un piecu bērnu mamma un dūla Evelīna Strazdiņa.

Pētniece secinājusi, ka mūsu sabiedrībā staltā stāja ne tikai fizioloģisks, bet arī morāla vērtība ir diezgan ietekmīga un tā ietekmē arī medicīnas praksi.

"Runājot par morālo stājas aspektu, tur Latvijā noteikti ir kaut kas īpašs, tieši Latvijai raksturīgas attiecības ar bērna stāju kā morālo vērtību nesēju," vērtē Karīna Vasiļevska-Daas.

Klaudīja Hēla norāda, ka viņas praksē bērnu stājas jautājums nav tik aktuāls, jo viņa strādā ar bērniem līdz trīs gadu vecumam, vairāk runa ir par paaugstinātu tonusu un asimetriju. Reizēm par ātru konstatē šo faktu par tonusu, ko Klaudīja Hēla atzīst, ka nemaz negribētu saukt par diagnozi.

Evelīna Strazdiņa vērtē, ka tonuss ir saistīts ar psihosomatiku. 

"Sākums ir no mamma, tas ir jautājums, kā jūtas mamma. Principā šo tonusu iegūst darbojoties ar bērnu, ja tiek nepareizi nēsāts, vai vecāks pats jūtas sasprindzis," atzīst Evelīna Strazdiņa.

"Es esmu ar savu bērnu kā deju partneris, ja es esmu saspringusi un uztraukusies un neesmu paļāvīga tajā, ko es daru, tad arī mans ķermenis to stāsta bērnam. Bērns no manis saņem saspringtu dejas partneri, un viņš sāk man pielāgoties. Viņš sāk pastiprināti darboties ar mammu, lai viņai palīdzētu viņas emocijās. Man liekas, ka tajā ir daudz emocionālās puses," uzskata Evelīna Strazdiņa.