Esmu skolotāja, kura strādāja gan padomju skolā, gan atjaunotās Latvijas valsts skolās. Manuprāt, šobrīd skolās neviens nerūpējas ne par skolēniem, ne skolotājiem, ne vispārējo izglītības līmeni. Kā mēdz teikt - viss ir ta Kunga, vai pašu ģimeņu rokās.
Okupācijas laikā mani nomocīja tā uzspiestā ideoloģija , liekulība , sociālā nevienlīdzība un citas netaisnības. Tomēr bija kaut kāda sistēma, kur bija skaidri mērķi, metodes, noteikumi. Pat ja tur mērķa galā stāvēja ļeņins ar izstieptu roku, tad vismaz tu zināji, kas ir kas.

Šobrīd ir tā, ka runā vienu, bet dzīvē viss ir citādāk. Kamēr skaidri nenosauksim problēmas, tikmēr nav cerību, ka kaut kas tiks risināts.

Ir IKVD Gaisa kvalitātes prasības izglītības iestādēs , ir likums par higiēnas un skolēnu labbūtības prasībām skolās. Manuprāt, šīs prasības masveidā tiek ignorētas un raidījumā piesauktie "jaukie" gadījumi ir izņēmums, ja runājam par lielajām skolām pilsētās.
Ir norādīta, kāda ir zemākā temperatūra, kad klasi drikst vēdināt. Bet ko darīt, ja ir tā zemā temperatūra, ir gripas epidēmija, kā šogad , kad vairāk slimoja tieši skolas bērni , bet klasi nedrikstēja vēdināt?

Ko darīt, ja nav norādīti nekādi limiti, kā var notik mācības karstajā laikā? Laukā ir 28 grādi, klasēs - līdz 30 un vairāk grādu karstums?

Mans novērojums ir, ka ir maz skolu, kurās katrā stāvā ir gan zēnu, gan meiteņu , gan personāla WC. Un mans novērojums ir, ka WC 5 min starpbrīžos ir pārpildītas un skolēni masveidā kavē stundas ejot uz WC mācību laikā.

Vai skolēniem ir nodrošināti piemēroti galdi un krēsli? Kāpēc noteikumos ir joprojām, ka no pirmā skolēna sola līdz tāfelei jābūt 2 m, ja ļoti bieži tas notiekums vienkārši nav izpildāms mazo telpu dēļ.

Pārbāztā vide mācibu telpās, starpbrīži, kad bērni arī mentāli nespēj pārslēgties no vienas intensīva mācību darba stundas, sasprindzinājuma uz nākošo tādu pašu - tie visi ir papildus skaidrojumi sliktajām skolēnu zināšanām un slikatajam skolēnu veselības stāvoklim.