Šīs ziemas sniegotākajā brīdī tiekamies ar kaislīgiem ziemas mīļotājiem - Ģermaņu ģimeni. Antra Birzule, agrāk pazīstama kā TV žurnāliste, pēcāk sabiedrisko attiecību speciāliste, kopā ar vīru, uzņēmēju Ivo Ģermani audzina trīs bērnus - Bruno, Leo un pastarīti Hertu. Viņi saka - "kad zemi klāj sniegs, tad mūsu ģimenē visiem viss ir labi".

Kaislīgi slēpotāji ir gan Antra, gan Ivo, kurus vecāki uz kalniem veduši jau kopš bērnības, arī savas atvases viņi uz slēpēm likuši gandrīz ar pirmajiem soļiem. Kaislīgi sniegu un ziemu mīl arī ģimenes sune Rīga.

Mājas saimniecības vadošais inženieris, tā sevi šobrīd dēvē Antra. bet Ivo ir tas, kurš "ģimenē riktīgi strādā" un viņa darbā apvienojas arī hobiji - slēpošana un motokross. 

Antra uz slēpēm esot uzlikta jau divu gadu vecumā - skaidrojums tam, meitene tāpat ātri skrējusi un pa sniegu ar slēpēm mazāk grimst iekšā. 

"Iespējams, tāpēc arī savus aktīvos bērnus agri likām uz slēpēm, viņi tāpat ir kustīgi," bilst Antra.

Ivo stāsta, ka vecāki braukuši uz kalniem un ņēmuši viņu līdz. Galvenā ir kalnu slēpošana, distanču slēpošana ir vairāk fiziskai pašsajūtai.

Vecākais dēls Bruno pirmo reizi uz slēpēm uzlikts 2,5 gadu vecumā, šobrīd viņš no ģimenes ir tas, kurš visnopietnāk savus spēkus iegulda slēpošanā. Tie ir treniņi 3-4 reizes nesezonā, kā arī četri treniņi un sacensības, un nometnes sezonā. 

"Kad ir slēpošanas treniņi, tad nav jāmudina," atzīst Antra.

Arī Leo sāka slēpot 3,5 gadu vecumā un arī tagad pievienojies brāļa komandai. Uz lēzanākiem kalniem arī Herta vairs nav jāpieskata vecākiem.

"Jo mazāks bērns sāk slēpot, jo mazāks kritiens līdz zemei, jo vairāk prieka slēpot. Mazajiem ir arī mazāk bailes un viņi izbauda sniega sniegto prieku," uzskata Antra.

Ivo atzīst, ja visi dara kaut ko līdzīgu, ir iespēja vairāk būt kopā ar bērniem, ja katram būtu savas nodarbes, tas būtu citādi. Lielāki braucieni visiem kopā nav lēti, bet tas ir notikums, kam gatavojas laicīgi un arī atlicina līdzekļus.

"Es drīzāk atteikšos no kādas kleitas, bet uz kalniem es aizbraukšu," pārliecinoši saka Antra.

Ivo atzīst, ka Latvijas slēpošanas kalni ir labi, lai apgūtu slēpošanas pamatus. Tiesa, nobrauciens ir īsāks.

Ja nav sniega, puišiem ir motocikli, vasarā arī kaito. 

"Sports ir kopīgs prieks," atzīst Antra. Ja viņai kā mammai jautā, kā var laist puikas braukt ar motociklu vai kaitot, vai nav bail. Viņas atbilde ir, ka tā ir iespēja uzraudzītā vidē iemācies prasmes, kuras dzīvē kādā veidā būs noderīgas.

"Nav nekas trakāks par dullu astoņpadsmitgadnieku, kurš beidzot ir dabūjis motociklu un tagad tik brauks," vērtē Antra. Puikas jau bērnībā apgūst, kā savaldīt slēpes vai motociklu un tad arī pie lielāka ātruma zinās, kā rīkoties.

Tajā pašā laikā Antra atzīst, ka uz kalna nevienu mirkli nedrīkst aizmirst par drošību. Viņa ar bažām raugās uz vecākiem, kas šobrīd bērnus laiž uz kalna ar plīvojošām šallēm, bez ķiverēm. 

"Drošība ir svarīga. Es nevaru iedomāties, ka mani puikas uzkāptu uz moča bez ķiveres, bez atbilstošiem apaviem, ne arī uz kalna," tā Antra.

Ivo vērtē, ka Covid ierobežojumu laikā treniņi uz kalna ir izraušanās ārpus mājas, jo bērni ir noguruši no mācībām zoom platforma. Ne slēpot, ne braukt ar moci neviens nav jāmotivē, ar mācībām reizēm ir citādi.

Antra neslēpj, ka, dodoties kopīgi slēpot piecu cilvēku ģimenei, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir taisīšanās, jo tie ir pieci slēpju pāri un dažreiz ar snovborda dēļi, tie ir daudzi pāri cimdu, termo zeķes, slēpjzābaki. Un pēc atgriešanās mājās viss ir jāliek žāvēties...

Padoms, ja ir jāizbrauc no rīta, viss ir jāsaliek iepriekšējā vakarā un vēl kārtīgi jāpārbauda.

 

Ivo uzskata, ka slēpot var iemācīties jebkurš, bet, lai brauktu smuki ar slēpēm, ir vajadzīgi 4-5 gadi. Antra pārliecināta, bērniem pamatus labāk apgūt pie trenera, jo vecākiem var atļauties arī neklāusīt.