LSM ziņās: Vai drīkst nespēlēties ar bērniem? Var – bērni paši mācās izzināt pasauli

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Mazuļa attīstības psiholoģijā spēlei un spēlēšanās procesam ar bērnu tiek piešķirta liela nozīme. Daļa vecāku labprāt kādu brīdi ir gatavi palikt uz grīdas un kļūt par autoparka apsargiem vai meža uzraugiem. Taču vai spēlēšanās ir panaceja? Ģimenes studijā diskutē PEP mamma, biedrības "Tēvi" vadītāja Elīna Kļaviņa, bloga „Es pats” veidotāja, piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un biedrības "Tēvi" pārstāvis, Privātās Montesori sākumsskolas direktors Lauris Bokišs.

Jā, protams," pārliecinoši uz izvirzīto jautājumu atbild Viktorija Ozola. "Tiklīdz bērni ir vairāk nekā viens un man viņi ir pieci, es to redzu aizvien izteiktāki, ka ar viņiem drīkst nespēlēties. Drīkst gribēt arī to, ka viņi tik daudz nesauc mani savās spēlēs, ka var savā starpā spēlēties. Ne tikai savā starpā, bet katrs arī viens var spēlēties brīnišķīgi, ja mēs viņiem neiemācām tādu kā atkarību no sevis."

Viktorija stāsta, ka spēlējusies ar pirmo bērnu, kamēr viņš bijis vienīgais, bet ar katru nākamo ienākot ģimenē, sapratusi, ka viņi var brīnišķīgi spēlēties paši, ja ir piemērota vide, ja ir, ko darīt.

Arī Elīna Kļaviņa piekrīt, ka ar bērnu drīkst nespēlēties, kaut vai, ņemot vērā, kas vispār ir spēlēšanās.

"Liela dienas daļa paiet spēlējoties savā nodabā un, ja tas ir viens bērns, vecākiem nav variantu, jo viņš varētu pieprasīt kompāniju. Tāpēc arī vecāki izjūt lielu vajadzību spēlēties ar bērniem," atzīst Elīna Kļaviņa.

Ar sociālie tīkli un mediji rada sajūtu vai prasību, ka bērni ir jānodarbina, ka ir jāspēlējas ar viņiem. Patiesībā, vairāk vajag sekot un, ja prasa, atsaukties.

Lauris Bokišs norāda, ka varētu būt grūti spēlēties mūsdienu vecākiem ar bērnu, jo paši neesam guvuši foršo spēlēšanās pieredzi savā bērnībā. 

"Vai arī esam bijuši spiesti vieni spēlēties, jo neviens ar mums nav spēlējies. Varbūt mums bija vecmāmiņas un vectētiņi, kuri mūs izklaidēja no rīta līdz vakaram, tāpēc mums liekas, ka tas nozīmē, ka man jāpavada visa diena ar bērnu. Otrs - esam paši sevi nodarbinājuši un mēs nesaprotam, ko ar to bērnu darīt," analizē Lauris Bokišs.

Viņš arī atgādina, ka spēlēšanās nav izklaidēšanās un vecākiem nav jābūt izklaidētājiem.