Vairākus gadus plaģiāts nebija dienaskārtībā. Izskaidrojām, studentiem, mazliet piedraudējām, izveidojām sistēmu, kas pārbauda automātisku "copy-paste", bet šogad masveidīgi parādās jauns paņēmiens. Teksti, kas paņemti no interneta, pārtulkoti un tad uzdoti par saviem.

Šis ir viens no vairākiem sociālo tīklu ierakstiem, ko Ģimenes studija pamanīja pirms dažām nedēļām un tāpēc nolēmām veidot sarunu, kāpēc jau skolēni un vēlāk arī studenti nodarbojas ar plaģiātismu. Vai studentu plaģiātismam saknes meklējamas skolā neapgūtām pamatlietām un kā mainīt attieksmi pret cita darba uzdošanu par savējo, Ģimenes studijā diskutē citētā twīta autors - Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantrologs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Sarmīte Kolāte un Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības darbā Alda Spirģe.

Klāvs Sedlenieks vērtē, ka plaģiātisma atkalparādīšanās ir saistīta ar mazāku iespēju nodot nepieciešamo vēstījumu COvid-19 un daudz kas attiecībā uz mācību kvalitāti aizgāja mazliet šķērsām, tāpēc pēkšņi atkal saskaramies ar šo problēmu.

Arī Sarmīte Kolāte tviterī rakstīja, ka "šogad plaģiāta līmenis studentu darbos, ka bail vai nav spēka vērt vaļā nākošo darbu, ja nu atkal".

Arī sarunā viņa atzīst, ka pieaug nokopēto darbu skaits, turklāt tie ir ne tikai no latviešu valodas norakstīti teksti, bet arī no krievu un angļu valodas.

"Problēma samilzt, šķiet," vērtē Sarmīte Kolāte. Paralēli tam otra problēma - cilvēki ļoti slikti zina latviešu valodu.

"Ja viņi paši rakstītu šos tekstus, ir tādi, kas paši raksta, nevar bieži saprast, kas tur ir. Varbūt tas plaģiāts ir iespēja vieglāk tikt cauri prasībā," bilst Sarmīte Kolāte.