Imunizācijas padome jau martā lēmusi, ka gan bērnu, gan pieaugušo vakcinācija jāturpina. Savukārt ambulatoro konsultāciju skaits ir samazināts visās slimnīcās, tiek meklēti dažādi risinājumi, lai ārsti sniegtu attālinātas konsultācijas pa tālruni vai ar videozvana starpniecību.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu vakcinācijas centra vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska raidījumā Ģimenes studija aicina vakcināciju neatlikt. To iesaka arī Pasaules veselības organizācija.

Protams, jānodrošina sociālā distancēšanās ģimenes ārsta praksē, lai pacienti nesatiktos.

“Vakcinācija neietekmē cilvēka imūno sistēmu, tās spēju reaģēt uz dažādām infekcijām, arī uz uz Covid -19 infekciju un par to nevajadzētu būs satraukumam,” norāda Zavadska.

BKUS Bērnu vakcinācijas centrs šobrīd pat strādā papildus, ja bērniem pie ģimenes ārsta kādu iemeslu dēļ nav iespēja saņemt vakcīnas.

Ģimenes ārsts Limbažu novada Skultes doktorātā Reinis Siliņš atzīst, ka bērniem līdz gada vecumam ir atvēlētā lielākā uzmanība un laiks praksē, lai “viņi nepazustu medicīnas mazajā haosā”.

“Ja nu kāds no vecākiem sāk šaubīties, atsevišķi izrunājam visus aspektus par to un turpinām,” atzīst Siliņš.

Ārsts arī norāda, ka satraukuma un dezinformācijas līmenis ir augsts sabiedrībā, ir vecāki, kas nobažījušies un nevēlas doties ārpus mājas. Siliņš uzskata, ka drošākā vieta, kur pacients varētu doties, ir ģimenes ārsta prakse, jo tiek nodrošināti aizsardzības līdzekļiem mediķiem un pacientiem, kas ierodas, ir visi nepieciešamie dezinfekcijas līdzekļi.

Tāpat Siliņš atzīst, ka notiek arī zīdaiņu veselības pārbaudes reizi mēnesī. Ja ir vecāki, kas nevēlas doties pie ārsta ar bērnu un arī nevēlas, lai ārsts ierastos mājās, risinājumi ir dažādi, lūdz vecākiem pašiem nosvērt bērnu, ārsts zīdaini aplūko video.

“Mēģinām rast vidusceļu starp Veselības ministrijas uzliktajiem ierobežojumiem un iespējām un nepieciešamību sniegt palīdzību,” atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārste Renāte Snipe, skaidrojot, kā notiek ambulatorās konsultācijas

“Akūtā palīdzība nav apturēta, ja ir stāvoklis, kas atbilst akūtās palīdzības nepieciešamībai, bērns noteikti ir jāved uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Tās ir traumas, asiņošana, sāpes vai bezsamaņa,” turpina Snipe.

Snipe skaidro, lai nodrošinātu plānveida palīdzību, ir ieguldīts daudz laika un enerģijas, lai varētu pakalpojumus nodrošināt attālināti. Viņa ir gandarīta, ka cilvēku atsaucība ir ļoti liela.

“Pacientu vecāki ir jauni cilvēki, kas draudzējas ar tehnoloģijām, tas nāk par labu. Daudz cenšamies izdarīt attālināti, nodrošinot video konsultācijas, ja video konsultācija nav iespējama, tā var būt arī telefonsaruna,” norāda Snipe.

Ir daļa vecāku, kuri nepiekrīt attālinātām konsultācijām, bet Snipe cer, ka arvien vairāk vecāku uzticēsies un liela daļa šobrīd ieviesto rīku un risinājumu būs noderīgi arī tad, “Kad atgriezīsies labie laiki”.

“Šis ir labāks risinājums, nekā tas, ka vienojamies, ka ārā ir ārkārtas situācija, visi paliekam mājās, kad varēsim piedāvāt pierakstu, nezinām, jo tā jau bija rinda un viss pagarinās uz nezināmu laiku,” vērtē Snipe

Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Liene Melbārde norāda, ka daļa pakalpojumu ir samazināta, ir daļa speciālistu, kas sniedz attālinātas konsultācijas kā pieaugušajiem, tā bērniem. Tās ir konsultācijas pa tālruni, bet pacientu atsaucība nav tik liela.

Liepājas Reģionālās slimnīcas Vispārējās bērnu slimību nodaļas virsmāsa Gundega Blizņeca arī norāda, ka neatliekamā palīdzība tiek sniegta nepārtraukti, bet ambulatorā palīdzība ir samazināta. Ir ārsti, kas strādā attālināti, tas saistībā ar pacientiem, ka hroniskas vai onkoloģiskas saslimšanas