Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

No idejas par vajadzību veidot Valsts Aizsardzības dienestu līdz tās realizācijai tikai viens solis. Iespējams, jau nākamajā gadā dienēt Latvijas armijā dosies pirmie 500 brīvprātīgie,  kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Turpmāk būs iesaukums divas reizes gadā - 1. janvārī un 1. jūlijā.  Kas par to jāzina jau šobrīd?

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, ko parlamentārieši skata kā steidzamu divos lasījumos. Iepriekš komisijā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizēja likumprojekta redakciju kā nekvalitatīvu.

Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz Latvijā no 2023. gada 1. janvāra ieviest jaunu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūru – aizsardzības dienestu, kur būs pienākums dienēt noteiktai Latvijas sabiedrības daļai. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Pirmo iesaukumu valsts aizsardzības dienestā 2023. gada pirmajā pusē plānots pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet 2023. gada otrajā pusgadā – gan piedāvājot personām iestāties valsts aizsardzības dienestā brīvprātīgi, gan iesaucot pilsoņus obligātā kārtā, lai kopumā iesauktu nepieciešamo personu skaitu.

Paredzētas četras izvēles iespējas - valsts aizsardzības dienests, Zemessardze, studējošo speciālā militārā apmācība vai alternatīvais dienests. Vai iecerētais realizēsies, vai sabiedrība gatava šādām pārmaiņām, diskutējam Ģimenes studijā. Skaidro un vērtē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, Nacionālo Bruņoto spēku štāba virsseržants Aivis Ozoliņš un tētis Mārtiņš Biezais. Ierakstos uzklausām gan vecāku pārdomas, gan jauniešu domas.

Baiba Bļodniece norāda, ka pirmie pieci gadi būs pārejas posms, kad dienestu veido, un viņa ļoti cer, ka brīvprātīgo Latvijā dienestā būs līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā vai Igaunijā pietiekami daudz, ap 80% un nebūs nepieciešams obligātais iesaukums.

"Es ceru, ka pārejas posms būs pietiekami ilgs, lai jaunieši varētu ieraudzīt, ka tas ir vairāk ieguvums, nekā zaudēts laika posms," norāda Baiba Bļodniece.

Viņa norāda, ka ar laiku Valsts Aizsardzības dienestam vajadzētu būt normālam dzīves posmam. Tas veidosies pakāpeniski. 

Mārtiņš Biezais piekrīt, ka Valsts Aizsardzības dienests simboliski ir kas cits, nekā obligātais dienests, bet sajūtu līmenī tas arvien ir obligāts un militārs dienests. Un obligātums ir lielākā problēma.