Kā senioriem pieņemt ierobežotās socializēšanās iespējas un vecvecākiem sadzīvot ar mazbērnu nesatikšanu?

Gerontologs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Zaļkalns raidījumā Ģimenes studija norāda, kašobrīd vajag mainīt lomas un piezvanīt omei, nevis gaidīt, kad ome zvanīs un interesēsies, kā iet bērniem un mazbērniem. Šobrīd svarīga ir izrunāšana un komunikācija.

"Vajadzētu saprast, ka tie, kas pusi vai lielo pusi dzīves virtuālā vidē ir dzīvojuši un strādājuši, viņiem šī situācija nav tik krasa izmaiņa kā senioriem, kas pieraduši tikties reāli," norāda Zaļkalns. "Ja esam rūpīgi un gadīgi pret saviem senioriem ģimenē,  piezvanīt, piezvanīt trīs reizes, pastāstīt, ko esam darījuši, kādi mūsu iespadi, par ko dāmajām un plānojam."

"Mums ir ieteikta fiziska distancēšanās, bet nav liegta socializēšanās. Man liekas, ka katrai ģimenei šobrīd, īpaši, kur ir vecāka gadagājuma cilvēki, tie, kuriem trauksme var celties nesatikšanās dēļ, ir individuāli jāizvērtē, kā mēs varam pēc iespējas, ievērojot aicinājumu un saglabājot drošību, piebraukt tuvāk mājai, uzrakstīt vēstuli, biežāk sazvanīties," vērtē klīniskā psiholoģe Kristīne Balode.

Balode atzīst, ka kontakta uzturēšana ir cilvēciska un saprotama un arī ir svarīga miera un labklājības sajūtai, no kuras atkarīga arī mūsu imūnsistēma. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka ģimenēs, kur paaudžu savstarpējā saprašanās līdz šim nav bijusi laba, kontakts uzreiz neatjaunosies. Bet šis ir labs laiks pārvērtēt savas attiecības.

Pieredzē, kā šajā laikā satikties dažādu paaudžu ģimenes locekļiem, dalās Slaviņu ģimene.

Raidījuma otrajā daļā uzklausām pieredzes stāstus, cik droši ilgstošas aprūpes iestādēs jūtas seniori šajā laikā. Kā jūtas cilvēki dažādās aprūpes iestādēs, stāsta Pāvilostas Sociālās aprūpes centra vadītāja Maira Briede, senioru rezidences „Dzintara Melodija” psiholoģe Evija Rozenlauka un Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle.