Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Profesore Zanda Rubene uzsver, ka Latvijā digitālās ierīces neizmanto bērna izglītošanai, bet gan "izslēgšanai". Raidījumā Ģimenes studija plašāk par vecāku zināšanu robiem un to, kāpēc vecāku pašu bērnības pieredze nesniedz zināšanas, kā palīdzēt bērniem pārvarēt digitālās vides izaicinājumus.

Šajā vasarā mobilo sakaru operators “Tele2” un pētījumu centrs SKDS veikuši aptauju “Paaudžu atšķirības viedierīču lietošanā un uztverē: “Kad mēs augām, zāle bija zaļāka””.

Aptaujā piedalījās 1001 vecāks, kam ir bērni vecumā no 2-17 gadiem. Pētījumā, piemēram, noskaidrots, ka gandrīz puse jeb 46% Latvijas vecāku uzskata, ka bērnus digitālajā laikmetā audzināt ir grūtāk, nekā laikā, kad viņi paši auga. Galvenie iemesli, kādēļ vecāki uzskata, ka bērnu audzināšana digitālajā laikmetā ir grūtāka, ir tehnoloģiju un sociālo mediju nelabvēlīgā ietekme (69%).

59% vecāku uzskata, ka bērns laiku internetā pavada bezjēdzīgi, skatoties video saturu YouTube vai kādā citā platformā. Savukārt 46% vecāku atzīst, ka bērni bezjēdzīgi pavada laiku internetā, spēlējot datorspēles; un, visbeidzot 70% vecāku, kuru bērni lieto viedierīces, norāda, ka izmanto viedierīču lietošanu kā motivāciju vai sodu, lai panāktu, ka bērns izpilda noteiktas prasības.

Ko šie dati stāsta par pašiem vecākiem, kādi ir vecāku maldi vai kļūdas, “vecākošanās” procesā virzoties cauri digitālās vides nodrošinātajiem nemitīgajiem izaicinājumiem. Pētījuma rezultātus skaidro un komentē Latvijas Universitātes profesore, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes zinātņu prodekāne un digitālās bērnības pētniece Zanda Rubene un Rīgas Pārdaugavas Montessori skolas direktors, divu bērnu tētis Kārlis Andersons.

"Digitālās tehnoloģijas mūsu ikdienā ir apmēram 20 gadus un tās  ir nesušas izaicinājumus un radījušas problēmas. Mēs nezinām, kā vajadzētu," mūsdienu vecāku pieredzi vērtē Zanda Rubene.

"Pieaugusi bērnu vērtība mūsu dzīvē un mēs uzliekam lielas prasības pašiem kā vecākiem un arī tam, kas jāizdara bērnam," atzīst Kārlis Andersons.

"Intensīvā "vecākošanās"  ir saistīta ar 11. septembra notikumu, kas nāk komplektā ar interneta izplatību un ziņa par to, kādas briesmas notika pasaulē, ātri izplatījās. Pēc  2001. gada 11. septembra priekšstati par bīstamību un draudiem sabiedrībai ir fundamentāli mainījušies,"  norāda Zanda Rubene.

"Mēs daudz vairāk baidāmies par saviem bērniem un daudz vairāk viņus pieskatām, rezultātā tā "vecākošanās" kļūs intensīvāka."

Kārlis Andersons norāda, ka tam ir arī savi plusi - daudz pārrunājam ar bērniem, daudz esam kopā. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka "atrast kaut ko izglītojošu, bet tikpat interesantu internetā, kā to, ko mēs kā vecāki redzam, ka tas varbūt ir nederīgais, ir grūti, jo

izglītojojošais saturs nav tik aizraujošs, cik maziņš "Tik Tok" video ar dejošanu. (..) Izglītojošam saturam jābūt superaizraujošam, tas nevar būt – atrisi šo piemēru. Tas vairs nestrādā."

Zandas Rubenes vēlējums ir atrast balansu starp ekrānu un reālo dzīvi.

"Tas ir tas, kas mums būtu jāatrod gan savā dzīvē, gan viņu dzīvē jāpalīdz atrast," atzīst Zanda Rubene.