Fascinējoši stāsti par putnu dzīvi un aktīva nostāja dabas aizsardzības jautājumos, ir pirmais, kas nāk prātā par Latvijas ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju Viesturu Ķerus. Bet tikko ir klajā nākusi viņa uzrakstītā grāmata "Meža meitene Maija". Maijas tēls tapis, vērojot savu vecāko meitu Noru, kā arī aprakstot dzīvi mājā, kura atrodas meža vidū un kurā Ķeru ģimene dzīvo. Ģimenes studija dodas ciemos pie Ķeru ģimenes - Lauras un Viestura un viņu četriem bērniem - Noras, Martas, Dārtas un pastarīša Jāņa. Ķeru ģimene mīt netālu no Lestenes.

„Lai gan esmu uzrakstījis un izdevis grāmatu, es no īstiem rakstniekiem atšķiros ar to, ka neko neesmu izfantazējis. Visi notikumi nav tiešām notikuši, bet ir varējuši notikt. Esmu aprakstījis dzīvi šeit mežā un dabu dažādos gadalaikos un bērnus,” stāsta Viesturs Ķerus.

Grāmatā viņš attēlojis meža dzīves burvību.

„Lielā mērā Maija ir balstīta uz Noru, bet esmu atļāvies burtiski neturēties rāmjos, tāpēc brīžiem Maija ir arī Marta un arī es pats. Lielos vilcienos Maija ir Nora un viņas mazā māsa Ieva ir Marta,” par tēlu prototipiem atklāj Viesturs Ķerus.

Viņš arī min, ka reālajā dzīvē meitenēm interese par putniem ne vienmēr ir tāda, kā grāmatā aprakstīta, bet reizēm viņas arī labprāt uzzina to, kas dabā notiek.

„Sarunu par to, kāpēc putni dzied, vispirms aprakstīju grāmatā un tad man tiešām arī Nora to pajautāja. Bija dīvaina sajūta izspēlēt dzīvē to, kas jau aprakstīts,” atklāj Viesturs Ķerus.

Arī grāmatas nosaukums ir tapis iedvesmojoties no Noras. Izrādās, kāds viņu nosaucis par lauku meitenei.

„Mēs nedzīvojam laukos, bet mežā, tad Nora atbildējusi – es neesmu lauku meitene, es esmu meža meitenē,” atzīst Viesturs Ķerus.

Nora pati min, ka izlasījusi dažas nodaļas no tēta sarakstītās grāmatas. Viņa vērtē, ka notikumi aprakstīti patiesi, tikai ir dažas lietas, kas nav notikušas. Arī viņa pati rakstītu kaut ko līdzīgu.

Ķeru ģimenes virteņi

Sarunas laikā top arī cienasts. Lauras ģimenes sens ēdiens, viņas vecāsmammas firmas ēdiens – virteņi. Laura saka, ka tos var salīdzināt ar pelmeņiem.

Gatavo mīklu: apmēram glāzei ūdens pievieno miltus, sāli un nedaudz arī eļļu. Maisa, tad arī mīca, kamēr veidojas mīkla, kuru var izveltnēt un kura nelīp pie pirkstiem. Laura mīklai pievieno arī 1 olu. To var arī nelikt. Ar olu mīkla iznāk stingrāka, bez - „maigāka”.

Gatavo pildījumu: sagriež gabaliņos cūkas cauraudzi, sagriež un apcep sīpolus. Ģaļu un sīpolus samaisa kopā ar biezpienu. Gaļai jābūt mazliet vairāk, tomēr šī kombinācija veido interesantu garšu.

Tad veido tādus kā pelmeņus, liek vārošā ūdenī un vāra, kamēr gatavi.

Ēd ar skābu krējumu.