LSM ziņās: Līdzpaņemtās atslēgas kā svēts māju simbols. Pētniece analizē trimdas latviešu atmiņas par došanos bēgļu gaitās

Šajā nedēļas nogalē mijas skumjas atceres dienas ar priekpilnu Līgo ieskandināšanu. Šur tur ārpus Latvijas brīvdienās jau skanēs pirmās līgo dziesmas, tiks pīti vainagi un galdā celti pīrāgi un par to visu vairāk mēs noteikti runāsim nākamnedēļ, kad tā pa īstam ielīgosim ar plašu vēzienu viscaur apkārt pasaulei.

Šoreiz pakavēsimies pie atceres un piemiņas. Jūnijs ir laiks, kad pieminam komunistiskā genocīda upurus un Latvijas okupāciju. Šajā sakarā raidījumā Globālais latvietis 21. gadsimts pievēršamies vēsturei un pētījumam, kurā meklēta atbilde uz jautājumu - kas pirms 80 gadiem mudināja cilvēkus bēgt un atstāt dzimteni uz nezināmu laiku nezināma likteņa varā. Kādi bija apsvērumi, svārstības un pārdomas latviešiem, uzsākot bēgļu gaitas Otrā pasaules kara laika? Par šie jautājumiem saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieci Maiju Krūmiņu.

Maija Krūmiņa ir ieguvusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē zinātņu doktora grādu D) humanitārajās un mākslas zinātnēs vēstures un arheoloģijas nozarē. Disertācijas tēma ir saistīta ar trimdas latviešiem un viņu dzīves stāstiem par bēgļu gaitām Otrā pasaules kara laikā. Darba nosaukums – “Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos”. Tas daudz un plaši stāsta par ļoti personīgiem, privātiem un emocionāliem apsvērumiem, kas valdījuši latviešu prātos kara laikā.