18. gadsimta latviešu dzejnieks Juris Natanaēls Ramanis un viņa "Krusta skolas grāmata"

Juris Natanaēls Ramanis – 18.gadsimta dzejnieks, kura sacerētās dziesmas izplatījušās rokrakstā, bet viņa  manuskripts „Krusta skolas grāmata” unikāls ar paša autora ilustrācijām. Kāpēc plašāka sabiedrība par dzejnieku uzzināja tikai 20.gadsimta izskaņā un kādus noslēpumus vēl glabā Ramaņa biogrāfija?

Pie Krimuldas baznīcas vēsturnieks Edgars Ceske izrāda apkārtni, arī skatu uz Krimuldas baznīcu, kādu 18.gadsimta beigās fiksējis Broce. Pie baznīcas ir arī piemiņas akmens mazāk zināmam rokrakstu grāmatas autoram Jurim Natanaēlam Ramanim.

Stāsts raidījumā Grāmatai pa pēdām par vēl vienu 18.gadsimta latviešu tautības dzejnieku un viņa manuskriptu „Krusta skolas grāmata” aizraus jūs, pirmkārt, jau ar to, kā Edgars Ceske atklāja līdz tam nezināmu autoru, otrkārt, Ramaņa dzīvesstāsts ir romāna cienīgs, un, treškārt, joprojām daudz nezināmā.

Raidījuma ceļabiedri šajā reizē vēstures zinātņu doktors Edgars Ceske Krimuldā un literatūrzinātnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija Rīgā.

Juris Natanaēls Ramanis bijis skolotājs un literāts. 1797.gadā izveidojis paša ilustrētu „Krusta skolas grāmatu”, tajā iekļaujot savus dzejoļus, oriģinālas un tulkotas reliģiskās apceres, tai skaitā Džona Banjana alegoriskā romāna „Svētceļnieka gaita” pārstāstu ar nosaukumu „Tas ar acīm redzēts ceļš uz debesīm”. Manuskripts saglabājies trijos norakstos.

Savukārt mums ir iespēja lasīt „Krusta skolas grāmatas” transkripciju, jo 1995.gadā darbs izdots grāmatā ar Edgara Ceskes priekšvārdu un komentāriem, kā arī ar Skaidrītes Sirsones un Valda Villeruša rakstiem.  

Bet atgriežamies Krimuldā, kur no 1769.gada aptuveni 10 gadus Ramanis ir Krimuldas draudzes skolotājs. Edgars Ceske rāda netālu no Krimuldas baznīcas 1993.gadā atklāto  piemiņas akmeni Jurim Natanaēlam Ramanim, ko darinājis tēlnieks Vilnis Titāns.

Zināms, ka Ramanis dzimis 1742. vai 43.gadā skolotāja ģimenē, arī vidējais  brālis skolotājs, bet tēva brālis Indriķis Ramanis bijis  Allažu muižas pārvaldnieks. Bijis precējies ar Jērkules muižas mežsarga meitu Helēnu Kristiānu Frišenfeldi. Bijis trīs bērnu tēvs, ieredzēts skolotājs. Ramaņa meita un vecākais dēls nosaukti mācītāja Pelhava un viņa māsas vārdos, tātad  ir viņu krustbērni, par to liecina ieraksti baznīcas grāmatā un norāda uz sākotnēji labvēlīgām, pat draudzīgām attiecībām starp mācītāju un draudzes skolotāju.

Skatot citas baznīcas grāmatas, ir atrastas norādes, ka Ramanis bijis skolotājs Ozolmuižā, privāti mācījis bērnus Bērzaunē, Cesvainē un Dzelzavā. Bet par viņa dzīves noslēgumu gan nekas nav zināms.

Kādā no iepriekšējiem raidījumiem stāstījām par Ķikuļa Jēkabu un viņa dziesmām. Juris Natanaēls Ramanis ir nepilnus trīs gadus jaunāks par Ķikuļa Jēkabu un viņa sacerētās dziesmas tāpat izplatījušās rokas norakstos. Urda jautājums, kad Edgars Ceske pirmo reizi uzzinājis par dziesmu autoru Ramani, noskaidroju, ka tas bijis ap 1979.gadu , kad strādājis LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

„Krusta skolas grāmata”, kā minēts titullapā, sarakstīta 1797.gadā. Tas ir krājuma sastādīšanas gads, jo kā uzskata Edgars Ceske, paši dzejoļi, tātad dziesmas, tapušas ilgākā laika posmā, apmēram 20 gados.

„Ramaņa krājumā ievietotas 16 vairākpantu dziesmas,  kas varētu būt paša Ramaņa sacerētas, jo tādas nav izdevies konstatēt nevienā no 18.gs. latviešu valodā iespiestajiem dziesmu krājumiem. Neapšaubāmi Ramaņa sacerētas ir dziesmas ar autobiogrāfisku nokrāsu,” minēts pētījumā un Edgars Ceske norāda, ka Ramaņa dziesmas bija ķecerīgas.

Dziesmās skarts sociālais moments, kas tajos laikos nedaudz atvieglināja ceļu rokrakstu grāmatai.

Ramaņa manuskriptā „Krusta skolas grāmata” ne tikai dzeja, tajā arī tulkotas reliģiskas apceres, tai skaitā Džona Banjana romāna „Svētceļnieka gaita” pārstāsts ar nosaukumu „Tas ar acīm redzēts ceļš uz debesīm”. Dodos uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai tiktos ar vadošo pētnieku Paulu Daiju, kurš interesējies par 18.gadsimta tulkošanas vēsturi. 

Plašāk par projektu šeit: