Dzejnieks, amatnieks, dramaturgs un mūziķis Burkards Valdiss Livonijas galvaspilsētā Rīgā ieradās 1522. gadā, kur darbojās kā Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes sūtnis pie Svētās Romas impērijas ķeizara Kārļa V. 1524. gadā Svētbilžu grautiņu laikā viņu apcietināja sakarā ar apvainojumiem pretdarbībā reformācijai. Cietumā viņš atteicās no katoļticības un pārgāja luterticībā. Pēc atbrīvošanas Valdiss izstājās no franciskāņu ordeņa, apprecējās un pelnīja iztiku kā Rīgas alvaslējējs, dodamies ceļojumos uz Antverpeni un Lisabonu. 1527. gadā Rīgā uzveda Valdisa muzikālo meteņu spēli "Parabola par Pazudušo dēlu". Šis darbs arīdzan šodienas epizodes centrā, un to iepazīstam, dodoties uz Bauskas pili.

Reformācijas ietekme uz Vācijas literatūru bija ievērojama, un to vispirmām kārtām veicināja pats Mārtiņš Luters. Ja viņa, proti, protestantiskā garā ieturētās Bībeles variācija neuzrunāja tik lielas masas, kā sākotnēji bija iecerēts, Lutera personīgie izteikumi pamazām iepludinājās tautas valodas lietojumā – Lutera atklātā, spēcīgā izteiksme atstāja ietekmi tuvu un tālu. Kā nekā, viņš iniciēja šobrīd teju leģendāro vācu polemisko žurnālistiku, kura viņa darbības laikā bija adresēta tieši vernakulārajām, proti, tā dēvētajām ‘zemju izloksnēm’.

Kā norāda Korkas un Bāzeles universitātes ģermānistikas doktore Helēna Vatanabe O’Kellija – būtībā, nebija neviena žanra, kurā Luters nebūtu orientējies un to pārvaldījis: epistulas jeb ar būtisku saturisko uzsvaru rakstītas vēstules; sprediķi; akadēmiski raksti; dzeja; tulkojumi; pamfleti un baznīcas dziesmas.

Reformācijas stilistikā un ideoloģiskā balss rosināja arī franciskāņu mūku, dzejnieku, tulkotāju, skaņradi, alvaslējēju un dramaturgu Burkardu Valdisu lejasvācu valodā sacerēt „Parabolu par pazudušo dēlu”, kurš dramatiskā intensitātē atainoja Lūkas evaņģēlija stāstu, lai izceltu vēstījumu par luteriskās ticības doktrīnas pamatojumu, kurā priesterība ir ticīgo kopības – nevis īpaši izvēlētu garīdznieku ekskluzivitāte.

Šī luga jeb „meteņu spēle” tika iestudēta 1527. gada 13. februārī pie Svētā Pētera baznīcas RĪga. „Līdzības par pazudušo dēlu” vienīgais zināmais oriģināleksemplārs atrodas Volfenbitelē, Vācijā. Valodnieka un ģermānista Alberta Hēfera 1850. Ggadā publicētajā sastādījumā „Lejasvācu valodas un literatūras pieminekļi” iekļauts tā pārpublicējums, savukārt 2010. gadā Valža Bisenieka tulkojumā to izdevis apgāds „Musica Baltica”.

Meteņu spēle saturēja pavisam astoņas muzikālas epizodes – pāris nebēdnīgu dziesmiņu un sešus garīgus vēstījumus, no kuriem trīs ir paša Valdisa un trīs – mācītāja un pedagoga Andersa Knopkena. Kā to secina Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule, tieši ar Knopkena atbalstu, kas tobrīd kalpoja Sv.Pētera baznīcā, luga pie baznīcas tika izrādīta, un tajā piedalījušies baznīcas vācu draudzes jaunākās paaudzes locekļi.

Burkarda Valdisa nozīmīgumu mūsu kultūras vēsturē sākam risināt ar Bauskas pils muzeja galveno krājuma glabātāju Jāni Grūbi un senās mūzikas pētnieku, mūziķi un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektoru Guntaru Prāni.

„Parabola par zudušo dēlu” 2010. gadā izdota latviski. Muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa uzsver antīkās dramaturģijas principu ietekmi uz „Parabolas” struktūru, tāpat kā to iepriekš iezīmēja Guntars Prānis. Ar pievēršanos Bībeles sižetam tā uzrāda līdzības ar viduslaiku mistēriju un liturģiskās drāmas. Savukārt drastiskās, sulīgās sadzīves ainiņas, ieaužoties lugā, atdzīvina tās darbību, šajā pieejā saskaņojoties ar tirgus un baznīcu laukumos populāro Fastnachtspiel jeb ‘Karnevāla spēli’. Tajā pašā laikā „Pazudušajā dēlā” var atskārst arī moralitē žanram raksturīgo simboliku un alegorismu. Par „moralitē” dēvē didaktisku, alegorisku drāmu, kura savu popularitātes vilni sasniedz 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā – tajā galvenie varoņi bija simboliski un savā starpā cīnījās par cilvēka dvēseli. Valdisa meteņu spēle sasaucas arī ar vācu reformācijas laika farsiem, kuros darbojušies kariķēti baznīcas kalpi. Kā vērtē Ilze Šarkovska-Liepiņa, „Pazudušais dēls” ir „savveida aģitācijas ludziņa, kuras mērķis bija atainot jaunās ticības pārākumu pār veco. Un izdarīt to pievilcīgā, tautai saprotamā veidā. Tas Valdisam padevies tik labi, ka luga Rīgā izrādīta vairakkārt, turklāt esot ieguvusi zināmu popularitāti arī Vācijā.

„Svarīgo grāmatzīmi” šodien ievietos Latvijas Universitātes profesore, literatūrzinātniece Māra Grudule, kura, šīsdienas tēmas sakritības labad, šobrīd viesdocē Vācijā.