1684. gadā Rīgā, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā, iznāca čehu pētnieka un dārznieka Georga Holīka grāmatiņa par dārzkopību “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau” (“Apvienotā Vid- un ārzemju dārzkopība”). Tā kļuva par bestselleru un piedzīvoja 20 papildinātus pārizdevumus, tomēr līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā, un viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervātā. Uz turieni arī dosimies iepazīties gan ar raibo Georga (Jirži) Holīka dzīvi un arī ar muzejrezervāta grāmatu krājumu.

Piebilde - trešais Holīka grāmatas eksemplārs rodams Upsālas universitātes biblitotēkā Zviedrijā.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā monogrāfijā “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”, aprakstot tā dēvētos “brīvos” (proti, ārpus zinātniskām institūcijām strādājošos) zinātniekus Rīgā 17. gadsimta beigās, piemin arī Georgu (čehu tradīcijā Jirži) Holīku, kurš izgudrojis svarīgākos augļu koku potēšanas paņēmienus –  kopulēšanu un triangulēšanu. Balstoties uz savu praktisko pieredzi, viņš aprakstījis arī paņēmienus cīņā ar augļu koku slimībām, kaitēkļiem, kā arī pareizu augļu noņemšanu un uzglabāšanu.

Pirms ķeramies pie sīkāka stāstījuma par šo darbu un tā autoru, vispirms Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane izskaidro, kas ir Turaidas muzejrezervāts un tad arī sekos stāstījums par tā sastāvā iekļautajiem grāmatu krājumiem.

Čehu pētnieks Milošs Bohuslavs Volfs, analizējot dažādus avotus, noskaidrojis, ka Holīks dzimis 1634. vai 1635. gadā kādā nelielā miestiņā Čehijas vidusdaļā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš pret savu gribu tika nodots katoļu skolā, kuru beidzot, 1655. gadā iestājās dominikāņu ordenī un kalpoja kā garīdznieks. Tomēr katoļu konfesija jaunietim nešķita pieņemama. Viņš aizbēga uz Vāciju, kur pieņēma protestantismu, vēlāk kļūstot par trimdā esošās čehu brāļu draudzes mācītāju Barbijā pie Magdeburgas. Lai vāktu līdzekļus čehu brāļu draudzei, 1671. gadā viņš devās uz Zviedriju, tad – Somiju. Drīz pēc tam Holīks tomēr nolēma pavisam atteikties no garīdznieka amata un savu tālāko dzīvi saistīt ar dārzkopību, ko bija iemīļojis jau kopš agras jaunības. Holīks iegūst dārznieka vietu Kēnigsbergā “pie kāda aristokrāta, šķiet, čehu trimdinieka”, kur 1678. gadā izgudroja jaunus potēšanas paņēmienus – jau pieminēto kopulāciju, triangulāciju un arī pakāpienveida potēšanu. Cerībā paplašināt savus izmēģinājumus, viņš devās uz Rīgu. Par Holīka dzīvi stāstu turpina Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists, vēsturnieks Edgars Ceske.

Johana Georga Vilkena iespiestā, 1684. gadā izdevuma titullapā lasāms: 

Vienotā

Vidzemes- un ārzemju

Dārzkopība

kurā

īsi, taču skaidri

iezīmēts.

Kā ar īpašiem paņēmieniem/ kā:

potēšanu aiz mizas, stabulītēm, acošanu, kopulēšanu/ u.c.

var izaudzēt dažādus kokus/ kas izauguši atkal  ir noturīgi

pret visāda veida slimībām/  jo īpaši pret karstumu un aukstumu/

tāpat arī

kā tos/ kas novārtā atstāti un dažādu slimību/

kā vēzis/ uztūkums/ iedegas/ u.c. nomākti

atkal atgriezt pie dzīvības un veselus darīt.

Šejienes klimatam un īpatnībām čakli pielāgots

un

no savas paša čaklās pieredzes

vēlīgajiem dārzkopjiem amatieriem/

par

tīkamu prieku sastādīta/

no

G e o r g a   H o l ī k a  bijušā

padzītās čehu brāļu draudzes mācītāja/

bet tagad trimdinieka

Rīgā.

Savukārt Vitenbergā 1693. gadā iznāk papildināts izdevums ar nosaukumu  “Atjaunota un papildināta trejāda dārzkopības  grāmatiņa”, un uz tās 4.vāka lasāma šāda atziņa:

“Skaisti uzplaukušie un augļus nesošie koki rosina mūs nodoties garīgām pārdomām. Tādēļ līdz pat šai stundai var atrast daudzus karaļus, izcilus varasvīrus vai citus ievērojamus ļaudis, kuri nežēlo nekādus izdevumus, lai iegūtu labi uzturētus, iekārtotus un vajadzīgus dārzus un lai tos novestu līdz pilnībai; pat vienkāršā tauta dārzkopībā rod ne tikai iepriecinājumu, bet arī iemeslu, lai slavētu Dieva labestību.

Katra lapiņa rāda,

Katrs zariņš slavē

Dieva visvarenības ceļu

Un Viņa žēlastības augļus:

Katrs nes Viņa Gudrības attēlu

kā vairogu.”

Atgriežamies pie Rīgas izdevuma, kurš tomēr ir mūsu šīsdienas epizodes galvenais varonis. Tālākajā sarunā ar Edgaru Ceski iesaistās arī literatūrzinātnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija.

Pēc Līgas Kreišmanes lēstā, 2020. gadā Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājās 181 garīga un liturģiska rakstura izdevums – Bībeles, lūgšanu, sprediķu grāmatas, rokasgrāmatas baznīcas pērminderiem un tamlīdzīgi. Senākais un unikālākais to vidū ir 1671. gadā izdotais Vidzemes luterāņu rokasgrāmatu un perikopju, proti, dievkalpojumos izmantojamo Svēto Rakstu fragmentu, ceturtais izdevums, bet tikai Turaidas muzeja krājumā glabājas pilnīgs konvolūts, kurš sastāv no astoņiem aligātiem. Konvolūts ir vairāku neatkarīgu dokumentu vai iespieddarbu, proti, aligātu kopsējums. Kopīgi uzlūkojam Heinriha Bessemessera tipogrāfijā iespiesto darbu.

Visbiedzot, ar Georga Holīka pētījumu novembra sākumā būs iespēja iepazīties arī latviešu lasītājiem – apgādā „DUE” tiks izdots tā tulkojums.  Edgara Ceskes tulkojuma terminoloģiju konsultējusi Latvijas vadošā pētniece augļkopībā, agronomijas zinātņu doktore Māra Skrīvele, Pauls Daija sagatavojis publikāciju par dārzkopības zināšanu izplatību latviešu grāmatniecībā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta vidum, Prāgas Kārļa universitātes pasniedzēja, vēsturniece Kristīne Ante – publikāciju par Holīka devuma izvērtējumu čehu kultūrtelpā, bet ģermāņu filoloģe Silvija Pavidis rediģējusi tulkojumu no vācu valodas. Edgars Ceske sniedzis ieskatu potēšanas tradīciju ģenēzē literatūras vēsturē no pašiem senākajiem pieminējumiem.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: