Turpinām iepazīt Gotharda Frīdriha Stendera paveikto, šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par latviešu gramatiku un vārdnīcu. Skaidrojam, kādus jauninājumus ieviesis, kādu izloksni uzskatījis par tīrāko un labāko, kā veidojis īpašvārdu leksikonu.
Ja pirms nedēļas Stenderu iepazinām kā latviešu laicīgās daiļliteratūras pamatlicēju – šoreiz par viņa nozīmīgākajiem darbiem valodniecībā – par "Latviešu gramatiku" un "Leksikonu"(Stendera sastādīto vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcu).
Raidījuma eksperti: latviešu valodas vēstures pētnieks Pēteris Vanags, kurš paņēmis līdzi arī vairākus nozīmīgus izdevumus; filoloģijas zinātņu doktore, literatūrvēsturniece Zigrīda Frīde, kura Stendera gramatiku tulkojusi latviski un paņēmusi līdzi gan Stendera 1783.gada Jelgavā izdoto „Lettische Grammatik”, gan pašas tulkoto izdevumu; Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe, kura īpaši pievērsusies Stendera sastādītās vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas „Lattisches Lexikon” pielikumam – īpašvārdu leksikonam, kurā ir gan vietvārdi, personvārdi, gan augu un dzīvnieku nosaukumi.
Vairāk par projektu:
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Kultūrtelpa
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter