Izzinām par Baltijas kluso un laimīgo laikmetu dēvēto 19. gadsimta pirmo pusi

Dēvēta par Baltijas kluso un laimīgo laikmetu 19.gadsimta pirmā puse glabā daudz neatklāta latviešu grāmatniecības vēsturē. Iezīmēsim laikmeta izjūtu, iejutīsimies bīdermeiera interjerā un vērsīsim uzmanību būtiskiem atklājumiem grāmatu iespiešanā. 

Lai arī latviešu grāmatniecības vēsturē tāpat kā daudzās citās jomās nevar novilkt svītru un jaunu gadsimtu apskatīt neminot iepriekšējo, šajā reizē iezīmēsim svarīgāko, kas saistīts ar 19.gadsimta pirmo pusi. Kāda bijusi pāreja no apgaismības uz moderno laiku un ko tā maina latviešu grāmatniecībā. Paturam prātā, ka 19.gadsimta pirmā puse ir latviešu  nācijas nobriešanas periods, lai arī dēvēts par kluso un laimīgo dzīvi, tik kluss tas nemaz nav bijis.

Ar vadošajiem pētniekiem Paulu Daiju un Mārtiņu Mintauru tiekamies Nacionālās bibliotēkas pastāvīgajā ekspozīcijā „Grāmata Latvijā”, ejot garām stendiem apstājamies pie grāmatniecības vēstures, kur aplūkots mūs interesējošais periods –  18. /19. gadsimta mija. Pauls Daija šajā reizē  rosina runāt par 19.gadsimta pirmo pusi, līdz jaunlatviešiem. Par grāmatu iespiešanas tehnoloģijām nedaudz vēlāk, kad aplūkosim konkrētus izdevumus. Pievēršoties 19. gadsimtam, runāsim par pāreju no reliģiskās pasaules uz laicīgo, tā ir pāreja no latviešu grāmatniecības, ko radījuši vācbaltieši, uz pašu latviešu sarakstītām un izdotām grāmatām. Tā būs arī pāreja no tulkojumiem uz oriģināliem:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs izceļ svarīgāko politisko notikumu, kas ietekmēja visus toreizējo Baltijas provinču iedzīvotājus, proti, dzimtbūšanas sistēmas atcelšanu. Pauls Daija piebilst, ka šī laika  garīgo atmosfēru raksturo apjukums un nenoteiktība, ko var secināt, lasot  19.gs. pirmās puses latviešu laikrakstus, kalendārus un reizēm atspoguļojas arī daiļliteratūrā. Vecā kārtu sabiedrība jūk. 

Vēstures literatūrā var sastapt apzīmējumu par Baltijas kluso un laimīgo periodu 19.gadsimta pirmajā pusē. Tas sasaucas ar bīdermeiera laikmetu starp 1815. gada un 40. gadu beigām, kad augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājīgs mājoklis. Bīdermeiera stilu interjerā iespēja redzēt Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, ekspozīcijā  tiekamies ar Anitu Meinarti, muzeja direktora vietnieci krājuma darbā. Stāvot starp gaiši brūna koka mēbelēm, Anita Meinarte vērš uzmanību interjeram, kas rāda muižas kungu mājas centrālo istabu, veidotu  bīdermeiera stilā.

Kaut arī vēstures literatūrā var sastapt apzīmējumu par Baltijas kluso un laimīgo laikmetu 19.gs. pirmajā pusē, ārējie faktori, kuri skar Baltijas provinces, ir tādi, kas atstāj pēdas - gan Napoleona karš, gan pirmā poļu sacelšanās, gan vēlāk Krimas karš.

Plašāk par projektu: