Raidījumu ciklā “Grāmatai pa pēdām” esam nonākuši līdz 18.gadsimta beigām. Iepriekšējās nedēļas stāsta galvenais varonis, vācu filozofs un rakstnieks Johans Georgs Hāmanis bija garīgais skolotājs filozofam un pirmajam latviešu tautasdziesmu apkopotājam Johanam Gotfrīdam Herderam, par kuru stāstīsim šajā reizē. Nemēģinot vienā raidījumā izstāstīt visu par Herdera mantojumu, pievērsīsimies viņa paša tolaik varbūt pat neapzinātajam devumam latviešu valodas un kultūras attīstībā, pirmajam pamanot latviešu tautasdziesmu nozīmi un vērtību.

Herdera nospiedumus latviešu kultūrā izzināsim kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieci Beatu Paškevicu un filozofu Raivi Bičevski. 

Vai zināt ceļu no Doma laukuma Rīgā garām Doma baznīcas ieejai uz Daugavas pusi? Ejot pa to, jūs neizbēgami nonāksiet Herdera laukumā. Un tieši tur sākas mana saruna ar vienu no zinošākajām Herdera pētniecēm Latvijā, literatūrzinātnieci Beatu Paškevicu – par to laiku pirms 158 gadiem, kad vācu izcelsmes rīdzinieki šeit atklāja pieminekli slavenajam tautietim Johanam Gotfrīdam Herderam.

Domājams, ka pēc Veimāras pieminekļa parauga veidotais bronzas krūšutēls uz postamenta ir pirmais kādam kultūras darbiniekam uzceltais piemineklis Rīgā. Un tā atrašanās vieta nav nejauša.

“Doma baznīcā viņš sāka karjeru: viņš bija skolotājs un bibliotekāra palīgs. Te bija viņa darba un viena no dzīves vietām – tepat, skolas teritorijā. Tepat visur viņš staigāja, baudīja Rīgas pilsoņu saviesīgo dzīvi un brauca arī uz Rīgas priekšpilsētām, jo pēc diviem gadiem viņš dabūja palīgmācītāja vietu priekšpilsētas baznīcās – Jēzus baznīcā un tagadējā Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Viņam tobrīd ir 20 gadu, viņš ir beidzis Kēnigsbergas universitāti. Sākumā gribējis kļūt par ārstu, bet dzīvā pieredze ar ne visai patīkamiem skatiem viņam tomēr liek izvēlēties ko citu un viņš aiziet teoloģijas virzienā. Uz Rīgu viņš atbrauc pēc draugu ieteikuma un sāk veidot savu karjeru,” stāsta Beata Paškeviča.

Jaunais Herders jau uzreiz kļūst par Domskolas skolotāju, nevis, kā ierasts, par mājskolotāju kādā dižciltīgo ģimenē. Viņa ambīcijas ir lielas, un pēc pieciem Rīgā pavadītiem gadiem Herders dodas tālāk. Bet pētnieki domā, ka tieši šeit tika likti pamati viņa filozofijai un arī interesei par latviešu tautasdziesmām.

Kaut latviešu valodu Herders neprata, ir liecības, ka latviešu kultūra viņam nebija sveša. Savos darbos viņš izmantojis latviešu garīgās kultūras pētnieka un gandrīz uzvārda brāļa Johana Jakoba Hardera rakstus par latviešu ticējumiem un paražām un gana bieži uzturējies savu draugu – muižnieku, tirgotāju, mācītāju – mājās, kur latviešu un vāciešu ceļi krustojās ik dienu.

Tiesa gan, tautasdziesmas Herders Rīgas laikā vēl nesāk vākt un kā Barons pa Latviju nestaigā. Doma par dažādu Eiropas tautu dziesmu apkopošanu viņam rodas vēlāk. Tās tiek vāktas no dažādām grāmatām, ceļojumu aprakstiem. Bet attiecībā uz latviešu tautasdziesmām nāk talkā personīgas atmiņas, vecie Rīgas sakari un, kā šodien saka, attālinātā darba iespējas. Herders lūdz Vidzemes mācītājus šīs tautasdziesmas vākt un nosūtīt viņam.

Latviešu tautasdziesmas kopā ar citu tautu dziesmām nāk klajā 1778./1779. gadu mijā Herdera krājumā “Tautasdziesmas” (Volkslieder) un vēlreiz jau pēc viņa nāves, 1807.gada izdevumā “Tautu balsis dziesmās” (Stimmen der Völker in Liedern).

Pašas tautasdziesmām un parindeņiem aprakstītās lapiņas, ko Vidzemes mācītāji savulaik sūtīja Herderam, šodien glabājas Berlīnes Valsts bibliotēkā, īpašās “Herdera kapsulās”, un Beata Paškevica kopā ar Aiju Taimiņu no LU Akadēmiskās bibliotēkas veikusi īstu detektīva darbu, pētot sūtītāju rokrakstus un mēģinot noskaidrot autorus, jo lapiņas gluži vienkārši nav parakstītas.

Apcerēt visu Herdera mantojumu vienā raidījumā nav iespējams. Bet, lai saprastu, no kurienes jau 18.gadsimta beigās aug kājas viņa interesei par latviešu tautasdziesmām, vērts pieskarties Herdera filozofijas pašiem pamatiem. Filozofs Raivis Bičevskis savulaik sastādījis rakstu krājumu “Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija”. Kad jautāju, ar ko Bičevskim ir interesants Herders, viņš atbild: pirmkārt, ar savu savdabīgo un ekspresīvo valodu un pārdomām par valodas nozīmi.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: