Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz par latviešu valodas apzināšanās ceļu, šķirstām pirmās vārdnīcas un gramatikas izdevumus, ar piemēriem ilustrējam frāzes un sarunas, kas pierakstītas 17.gadsimtā.

Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas lasītavā, nodaļas vadītāja Aija Taimiņa sarindo uz galda gramatikas un vārdnīcu izdevumus, kas rodami krājumā  un attiecas uz 17.gadsimtu.  

Kopā ar latviešu valodas vēstures pētniekiem Antu Trumpu un Pēteri Vanagu  skaidrojam, kādas vārdnīcas un gramatikas izdevumi bija sastopami 17.gadsimtā, kam tie galvenokārt domāti un pēc kādiem principiem veidoti. Palūkojamies uz 17.gadsimtu kopumā, skaidrojot, kāds bijis ceļš latviešu valodas apzināšanā un kādas personas to veicinājušas.  Par Georgu Manceli, Kristofu Fīrekeru un Georgu Elgeru jau esam stāstījuši, šoreiz vēl citi vārdi. 

17.gadsimts ir laiks, kad latviešu valodu sāk apzināt un aprakstīt, un tam ir ļoti konkrēts iemesls, skaidro Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes profesors Pēteris Vanags.

Aija Taimiņa atnes kādu ļoti svarīgu pamatu sarunai par gramatiku, proti, Elija Donata latīņu valodas gramatikas izdevuma fragmentus.

Kāpēc 17.gadsimtā  var rasties un rodas gan gramatikas , gan vārdnīcas, Pēteris Vanags jau minēja nepieciešamību pēc mācību literatūras, taču svarīgs ir vēl kāds priekšnosacījums.

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Anta Trumpa iezīmē pirmās vārdnīcas uzbūvi un min piemērus. Pētniece lasa fragmentu no Georga Manceļa Desmit sarunām, skan fragments no ceturtās sarunas „Par to kā ceļavīrs lūdzas mājasvietu un kas tam vajag”.

Otra vārdnīca, ko min Anta Trumpa, ir Kristofa Fīrekera vārdnīcas manuskripti – pirmais un otrais. Viņš savas vārdnīcas izdošanu nepiedzīvoja, tādēļ runājam par vārdnīcas manuskriptiem. Anta Trumpa pētījusi Fīrekera vārdnīcas manuskriptus un pievērsusi uzmanību frāzēm un tekstiem, tādiem dzīvās valodas piemēriem, apkopojusi tos tematiski.

Kristofs Fīrekers rakstījis arī gramatiku, līdz mums nav nonākusi Fīrekera gramatika ne izdotā, ne manuskripta veidā, taču tā ir iestrādāta divos dažādos izdevumos.  Viena gramatika ir parakstīta ar Heinriha Ādolfija vārdu un izdota 1685.gadā, otra ir Georga Dreseļa, par izdevumiem vairāk zina stāstīt  Pēteris Vanags.

Fīrekera gramatika gan nav pirmā - pirmā izdota jau 1644.gadā un tā ir Georga Rehehūzena gramatika. Līdz mūsu dienām saglabājies viens eksemplārs un tas atrodas Upsālas bibliotēkā.

Bet vēl par Ādolfija gramatiku un nedaudz par viņu pašu. Heinrihs Ādolfijs ieceļojis no Vācijas, sācis strādāt par latviešu luterāņu mācītāju Dobelē. Mācījies latviešu valodu pie Fīrekera, vēlāk popularizējis un publicējis viņa darbus. Bijis mācītājs Jelgavā un Kurzemes superintendents. Izmantojot Fīrekera atstātos manuskriptus, ar Ādolfija vārdu izdota ievērojamākā 17.gadsimta latviešu valodas gramatika un  latviski tās nosaukums  skanētu „Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā”.

Mācību literatūru 17.gadsimtā veido fonētikas apraksts, gramatika, vārdnīcas un Desmit sarunas. Pēteris Vanags un Anta Trumpa min autorus, kuru vārdi mazāk zināmi, taču saistās ar vārdnīcu un gramatiku izdevumiem.

Šajā reizē svarīgi pieminēt mūsdienu pētnieku, profesoru Trevoru Fennelu, kura darbība seno lingvistisko materiālu pētīšanā nenogurstoši turpinās, un arī mums uz galda kārtojas krāsainos vākos iesieti izdevumi.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: