Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 sekojam līdzi mācītāja un tulkotāja Jāņa Reitera gaitām, kura dzīve filmas vai romāna vērta. Pētām viņa Bībeles „Tulkojuma paraugu”,  un meklējam atbildi, kāpēc Bībeli nav tulkojis Reiters?

Jānis Reiters – viens no nedaudzajiem 17.gadsimta latviešu tautības mācītājiem, studējis Tērbatas universitātē, tulkojis dažas Bībeles daļas. Līdz mūsu dienām saglabājies Vecās un Jaunās derības fragmentu „Tulkojuma paraugs” un tēvreižu krājums 40 valodās. Reiters bijis izcils un neparasts cilvēks savam laikam, bieži nonācis konfliktos ar Vidzemes vācu muižniekiem un mācītājiem.

Un ik pa laikam aktualizējas jautājums: kālab Reiteram neuzticēja Bībeles tulkošanu? Tas interesē arī mūs, sekojot grāmatu vēstures gaitai. Kopā ar zinošiem pētniekiem un valodniekiem iedziļināmies Jāņa Reitera personībā un tulkojumos. Izmantojam arī kultūrvēsturnieka un valodnieka Konstantīna Karuļa 1986.gadā izdoto grāmatu „Jānis Reiters un viņa tulkojums”.

Ziņas par Jāņa Reitera bērnību ir trūcīgas, vēsturnieks Jānis Straubergs, salīdzinot arhīva materiālus un Reitera vēstules, secinājis, ka Jānis ir Rīgas namdara Indriķa Jātnieka dēls, kurš bijis turīgs un  spējis nodrošināt dēlam izglītību Rīgas Domskolā, pēc tam Tērbatas universitātē.

Filoloģijas doktore Ernesta Kazakenaite ir pasniedzēja Viļņas universitātē, aizstāvējusi doktora disertāciju par Ernesta Glika Bībeles tulkojuma īpatnībām un pētījusi saistību ar iepriekšējiem tulkojumiem.  Bet pirms analizējam Reitera tulkojumus, Ernesta iezīmē luterāņu mācītāja raibo, pat dēkaino dzīvi.

Tā kā arī Ernesta piemin Konstantīna Karuļa grāmatu, no kuras var smelties daudz ziņu par Reitera dzīvi, Latvijas Universitātes un Stokholmas Universitātes profesoram, latviešu valodas vēstures pētniekam Pēterim Vanagam jautāju, ko zinām par Jāni Reiteru, cik daudz var uzticēties rakstītiem avotiem?

Ernesta Kazakenaite pētījusi Glika Bībeles tulkojuma saistību ar iepriekšējiem tulkojumiem un ieskicē Reitera tulkošanas paņēmienu. Izpētīt Reitera valodu vislabāk var salīdzinot, uzsver Ernesta Kazkakenaite un secina, ka viņam bija savs variants, gribējis piedāvāt ko citu. Par Reitera valodas atšķirību no citiem tā laika tulkotājiem un valodas zinātājiem vaicāju Pēterim Vanagam.

Ārija Geikina sarakstīto lugu „Reiz dzīvoja kāds jātnieks” 1988.gadā Nacionālajā, tolaik Akadēmiskajā Drāmas teātrī iestudēja Mihails Kublinskis, galveno lomu Johannesu Reiteru atveidoja Jānis Reinis. Interesanti, ka šī loma minēta starp aktiera nozīmīgākajām. Savukārt  kritiķi, vērtējot iestudējumu, saskatīja gan saskarsmes punktus ar nacionālās atmodas laiku, ar aktuālu laikmeta jautājumu iztirzāšanu, gan pārmeta ārišķīgus un smagnējus skatuviskās izteiksmes līdzekļus.

Vēl urķīgais un neērtais jautājums: Kāpēc Bībeli nav tulkojis Reiters?

Jānis Reiters neietilpa galvenajā strāvā, viņš ir kā tāds atzars 17.gadsimta latviešu kultūras, latviešu valodas, latviešu rakstu vēsturē. Viņš gāja savu ceļu, mēģināja savā izpratnē veidot gan latviešu rakstību, gan latviešu rakstu valodu, arī Bībeles tulkojumu. Un tas netika akceptēts baznīcā kopumā, vienalga kādu iemeslu pēc. Reitera tulkojumi ir tikai kā tādi paraugi, kā rokraksti iespiestā veidā, tie neatstāja iespaidu, uzsver Pēteris Vanags, un sniedz kopskatu par šo laiku.

Tulkotājs un mācītājs Jānis Reiters bija spilgta 17.gadsimta personība, kurš  bija spējīgs tulkot Bībeli latviešu valodā, to pierādot vairakkārt, gan tulkojot Mateja evaņģēliju, gan 1675.gadā publicējot savu paraugtulkojumu.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: