"Grāmatai pa pēdām" šoreiz iepazīstinām ar kādu spilgtu 18. gadsimta enciklopēdistu - cilvēku ar plašu interešu loku, un, ja mēs dotos uz Varakļānu pusi, tad tur daudz dzirdētu par viņa dzimtas mantojumu. Stāsts ir par Mihalu Janu grāfu Borhu, un ar viņa dzīvesgājumu un izdotajām grāmatām iepazīstinās Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāja un vadošā pētniece Aija Taimiņa un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma.

Borhi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Livonijā izsekojami līdz 15. gadsimtam. Mihala Jana grāfa Borha gadījumā uz viņa dzīvi noteikti lielu iespaidu atstājis viņa tēvs - Kurzemes hercogistes diplomāts, amata vīrs Polijas galmā ar lielu ietekmi. Arī dēlam, iespējams, būtu bijusi spoža karjera galmā, tomēr Mihalu Janu grāfu Borhu mēs pieminam kā dabaszinātnieku un kā ceļotāju. Tajā pašā laikā tieši izcelsme pavēra iespējas dēlam iegūt izglītību un karjeru, militāro apmācību, sniedza materiālo nodrošinājumu. 

Raidījumā vairākkārt pieminētais jaunā Borha lielais ceļojums jeb “Grand Tour”, kas sākas 1774. gadā, nav nejaušība. Tā ir 18. gadsimta dižciltīga jauna cilvēka izglītības programmas sastāvdaļa, un vienlaikus tēva uzdevumā Borhs dodas diplomātiskās misijās uz Vīni, Romu, Neapoli. Tas ir laiks, kad notiek Polijas dalīšana, un šī ceļojuma vēstules, kas bagātīgi glābajas Ukrainā, Ļvivā, Borha fondā, un to pētniecība nākotnē, iespējams, varētu sniegt kādus jaunus secinājumus.

Diplomātiskajās misijās Borhs tiekas ar augstu stāvošām amatpersonām - Vīnē imperatora galmā, Itālijā pie pāvesta kūrijas, tad vizīte Maltas ordeņa mītnē. “Man bija pilna soma ieteikumu vēstulēm”, tā Borhs norādījis savā ceļojumu aprakstā. Tik tālu par diplomātiju. Kā norāda Aija Taimiņa, tad Borhs ir vēlējies būt literāts un daudz rakstīt. Viņš arī daudz no savām iecerēm realizējis, ceļojuma pa Eiropu laikā viņa grāmatas tiek izdotas Romā, Neapolē, Palermo, Turīnā, Milānā. Borha zinātnes valoda ir franču, arī ar tēvu viņš sarakstās franču valodā, bet grāmatas, protams, tiek tulkotas citās valodās. 1776. gadā Borhs no Neapoles devies uz Sicīliju un Maltu un pēc brauciena top darbs - vēstules.

Polijas aristokrātijai Polijas dalīšana, kas trešo reizi notiek 1795. gadā, ir smags trieciens ne vien politiski, bet arī personīgi. Karalis vairs nav tronī, valsts ir zaudējusi savas teritorijas un valstiskumu, un tā ir identitātes zaudēšana. Iespējams, tieši tajā brīdī sāk dominēt Borha intereses par dabaszinātnēm, jo diplomātiskās un karjeras iespējas ir zaudētas. Borha dzīves nākamais cēliens turpinās Varakļānu pusē, pārraugot savus iespaidīgos īpašumus, tostarp, rūpējoties par savu bibliotēku. Galu galā - savos ceļojumos viņš allaž iegādājies un vedis mājās grāmatas.

2019. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka rīkoja iespaidīgu savas simtgades izstādi “Neredzamā bibliotēka”. Viena no tās sadaļām bija veltītam grāfam Borham un Varakļānu neredzamai bibliotēkai, ko pētnieki centušies rekonstruēt, sameklējot Borha atlikušās grāmatas - atpazīstamas pēc ekslibriem ar trim kraukļiem. Viena no Borha grāmatiņām ir poētisks darbs “Varakļānu pils jūtu dārzs”. Latvijā šis sacerējums franču valodā zināms tikai vienā eksemplārā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā jeb Misiņa bibliotēkā, bet 2019. gadā darbs kā kabatas formāta zaļa grāmatiņa izdots latviešu valodā ar paralēlo tekstu franciski. 

Plašāk par projektu: