Pirmajā raidījuma „Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” epizodē dodamies uz Lībeku Vācijā – kādreizējo Hanzas savienības citadeli. Rīgu un Lībeku savulaik vienoja ciešas tirdzniecības saites kuģu līnijā, starp dažādām citām vērtīgām precēm tirgojoties arī ar grāmatām. Varētu sacīt, ka Lībeka ir Vecrīgas kopija – abās pilsētās būtiska nozīme ir baznīcām un tām piesaistītajām skolām, kurās izglītojās topošie kultūras un izglītības dzīves veidotāji.

1525. gadā Lībekā notiek zīmīgs gadījums: tiek konfiscētas luterāņu katehismu grāmatas, tostarp igauņu un latviešu valodās. Tām bija paredzēts doties uz Rīgu, taču katoļu baznīcas asā nostāja pret reformātu draudzēm bija par iemeslu tam, ka šie izdevumi Rīgā tā arī nekad nenonāca. Tomēr šis notikums mūsdienu pētniecībā ir iezīmīgs ar to, ka varam drošticami atzīt, ka tieši šajā, aizturētajā sūtījumā, atradās pirmā grāmata, kura iespiesta latviešu valodā.

Par šo un citām interesantām iezīmēm Rīgas un Lībekas kultūras un tirdzniecības attiecībās stāsta vēsturnieks un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Gustavs Strenga. 

Savukārt, ja vēlaties sīkāk iepazīties ar Hanzas vēsturi, iesakām Kopenhāgenas Universitātes viduslaiku vēstures profesora Kārstena Jankes grāmatu „Hanza”, kura latviešu valodas tulkojumā tika laista klajā pagājušajā gadā.

Attēlā: 1666. gada Livonijas karte. Jan Jansson (1666) / LNB Letonikas un Baltijas centra A. Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītava.

--

Pēc trim gadiem, 2025.gadā, apritēs 500. gadskārta, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Un, iesākot sava veida gaidīšanas periodu, raidījums Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzinās, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.