Pirmā pavārgrāmata latviešu valodā, no vācu grāmatām pārtulkota un Kristofs Hārders

Raidījumā šoreiz dodamies pa mācītāja Kristofa Hardera pēdām. Pētām viņa dažādo veikumu apgaismības laikā, palīdzību zemniekiem un stāstām par pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā, kas izdota Rubenes mācītājmuižā.

Kultūras un grāmatniecības vēsturē interesants ir jautājums, kāpēc viena daļa vācbaltiešu mācītāju, kuriem bija par šauru savos profesionālajos pienākumos, uzskatīja, ka ir nepieciešams interesēties par latviešiem un arī rakstīt latviešu valodā. Iemesli tam varēja būt laikmeta mode un vēlme apgaismot zemniekus vācvalodīgajās zemēs. Vienam no šādiem mācītājiem – luterāņu mācītājam Vidzemē, Rubenē Kristofam Harderam – mēs pa pēdām dosimies šajā raidījumā, un izpētē ar mani, Marionu Baltkalni, kopā būs zinoši ceļabiedri – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna.

Garīgie teksti, ābeces, darināti personvārdi, kalendāri, rēķināšanas grāmatiņa un pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Tik daudzveidīgs ir Kristofa Hardera veikums, un vispirms interesējos, kas tieši Kristofam Harderam sniedza pamudinājumu darboties grāmatniecības, tostarp latviešu valodas labā. Šajā stāstā kopā savīsies Hardera paša personība, vecākā brāļa ietekme, draudzība ar Gustavu Bergmanu un atbalsts no progresīvā Budberga Ķiegeļmuižā.

Sarunas laikā ar Kristīni Zaļumu un Paulu Daiju mēs ik pa laikam skaram jautājumu arī par to, kādi bija apgaismotāju mērķi. Apgaismība arī vācu valodā runājošajās zemēs līdz zināmai robežai bija saistīta ar to, lai zemnieku darbu padarītu produktīvāku. Bet vienlaikus valdīja uzskats, ka laimīgāki, apmierinātāki, turīgāki zemnieki ir visas sabiedrības interesēs. Tāpēc - jā, apgaismībai bija savs nolūks, bet to nevar uzskatīt tikai par kaut ko savtīgu. Vidzemes un Kurzemes mācītāju, tostarp Hardera, veikums ir daudz plašāks par šādiem aprēķiniem. Grāmata kļuva par iespiesto mediju, par palīglīdzekli ikdienas dzīvē.

Vidzemes Stenders, kurš ietekmējis daudzus tālākos procesus. Šādi var dēvēt Harderu, un, kā norāda Kristīne Zaļuma, Hardera patiesā ietekme līdz galam īsti nemaz nav izvērtēta. Bet tas, kas noteikti ir zināms, - Kristofs Harders 1795. gadā izdevis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā - “Tā pirmā pavāru grāmatu no vāces grāmatām pārtulkota”. 2020. gadā šai grāmatai apritēja 225 gadi, tajā iekļautas 414 receptes ar zupēm, zivju riktēm, tartēm un citiem ēdieniem, grāmata pārstrādāta mūsdienu ortogrāfijā, bet tās oriģināls līdz šī gada 20. maijam aplūkojams Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē “Bites, bakas, kartupeļi. Praktisko padomu grāmatu pirmsākumi”.

Plašāk par projektu: