Raidījumā „Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” interesējamies par humānistu darbību Rīgā 16. gadsimtā, pārlapojam Salomona Frenceļa poēmu, kā arī atgādinām humānistu galvenās idejas un aktualitāti mūsdienās.

Šoreiz aicinām izzināt Rīgas humānistu darbību un veikumu, īpaši izceļot Rīgas humānista neolatīniskā dzejnieka Salomona Frenceļa poēmu „Par patieso labietību un zinību cieņu”. Iezīmējam renesanses humānistu galvenās idejas un to aktualitāti mūsdienās. Šajā izziņas palīdz literatūrzinātnieks, projekta „Riga Litarata” vadītājs Ojārs Lāms un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane.

Esam Rīgā, ir 16.gadsimta nogale, un renesanses humānistu ideju un viņu koptās neolatīniskās literatūras tradīciju iedvesmoti intelektuāļi Rīgā attīsta un izkopj literāras aktivitātes un Eiropu vienojošajā latīņu valodā raksta dzejas un prozas darbus. Tie ir skolotāji, mācītāji, ārsti, pilsētas pārvaldes darbinieki un citi ļaudis. Bet kāds ir vēsturiskais fons, to vispirms jautāju Ojāram Lāmam.

Rīgas intelektuāļi 16.gadsimtā paši sevi par Rīgas humānistiem nesauca, tas ir samērā jauns akadēmisks termins, ko 20.gs. 20.gados ieviesa Arnolds Spekke. Liecības par Rīgas tā laika intelektuālo vidi ir samērā trūcīgas. Bet tas, kas raksturīgs humānistiem ir  elitārisms un intelektuāla atmosfēra.

Ojārs Lāms pats tulkojis Frenceļa poēmu, un tā iznākusi grāmatu sērijā „Riga Literata”, kurā poēmas faksimils un  tulkojums, arī apcere par Rīgas humānistiem. Dzejnieks Salomons Frencelis, kas uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem Rīgas humānistiem, Rīgā ieradies 1599.gadā no Helmštetes Universitātes, lai kļūtu par Domskolas inspektoru. Un šeit viņš pavadīs mūža nogali.

Fragmentu no Frenceļa poēmas lasa aktrise Guna Zariņa, garāks fragments un Ojāra Lāma stāstījums rodams  tīmekļvietnē „Riga Literata”.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane sniedz ieskatu humānisma kustības idejās, kas atbalsojās arī Rīgas humānistu darbos.  Min renesanses laika itāļu humānistu Piko dellu Mirandolu un viņa darbu „Svinīgā runa par cilvēka cieņu”, dēvētu par renesanses manifestu.