Lai gan iecere izdot regulāru laikrakstu Rīgā ir saistāma jau ar 1632. gadu, tai nav lemts piepildīties izdevēju un iespēdēju savstarpējās nesaprašanās dēļ. Tādēļ par pirmo regulāro preses izdevumu varam runāt jau ar krietni tālāku datējumu - 1680. gadu, kad Zviedrijas karalis norīko īpašu intendantu, kuram jāveido un jāuzmana laikraksta darbība. Tā nosaukums bija "Rigische Novellen", proti - "Rīgas Jaunumi".

Mēdz teikt, ka informācija ir vērtīgāka par zeltu. Atkarībā no konkrētās situācijas, tam patiešām varētu piekrist. Raidījumā Grāmatai pa pēdām aizceļosim uz 16. gadsimtu un tad pa nelielam solītim uz priekšu pa laika līniju, lai apjaustu ziņu apmaiņas būtiskumu gan zviedru laiku Vidzemē, gan Eiropā vispār. Skrejlapas, brošūras, bukleti, līdz, visbeidzot, – avīzes. Kāda bija laikrakstu sākotne Latvijā?

Iepriekš aprakstīto nolūku, kā jau ierasts, palīdzēs īstenot eksperti. Tallinas Universitātes pētnieks, vēsturnieks Kārels Vanamelders, kura interešu loka centrā šobrīd ir tieši avīžniecības vēsture Baltijas reģionā. Savā redzējumā dalīsies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore, vadošā pētniece, vēstures doktore Vita Zelče. Savukārt ar Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu aplūkojam pirmās regulārās Latvijas teritorijā – proti, zviedru Rīgā Vidzemē – izdotās avīzes „Rigische Novellen” eksemplārus.

Vispirms Kārels Vanamelders iezīmē vispārēju ainu, kādi bija mūslaiku laikrakstu priekšteči savā dažādībā un kāds bija to galvenais pielietojums. Viņu papildina Vita Zelče.

Vecākā zināmā avīze – precīzāk gan, informatīvā lapa - ar atzīmētu izdošanas vietu „Rīga” ir no 1606.gada. Tās devīze: „Patiesas ziņas no šausmīgā kaujaslauka, kurā turki cīnījās pret Persijas karali”.

Valstis ar spēcīgu centrālo varu, tostarp Zviedrija, atdeva tālaika informācijas biznesu noteiktām personām, kuras atradās valsts kontrolē. Novērojot, ka Zviedrijas pārvaldītajā Vidzemē pārlieku lielu uzmanību pavisam neilgi izdotajā ziņu divlapē „Rigische Montags (Donnerstags) ordinari PostZeitung” (Rīgas Pirmdienas un Ceturdienas Pasta avīze) ievērojamu daļu sastāda ziņu pārlikumi no Kaļiņingradā izdotā ziņu laidiena, un tajos paustās ziņas bija nevēlamas Zviedrijas karalim Kārlim XI, ar viņa speciālu rīkojumu 1680. gadā par Rīgas oficiālo ziņu autoru tika nozīmēts Kristofs Prešers. Viņš bija ierēdnis, kas darbojās saskaņā ar karalisko privilēģiju, un viņam bija piešķirts ekskluzīvs amats avīzes izdošanai un aktuālo ziņu atlasei. Būdams oficiālais ziņu autors, Prešers atšķīrās no vidusmēra agrīnās mūsdienu avīžu tirgotāja, kurš rīkojās pēc privātas iniciatīvas, nodarbojoties ar informācijas pārdošanu kā papildus biznesu.

Būtiski piebilst, ka „Rigische Novellen” eksemplāru krājums, kuru pētām Latvijas Unviersitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, ir mantots no izcilā Apgaismības laikmeta kultūras darbinieka Johana Kristofa Broces personīgās bibliotēkas krājuma.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: