Raidījumā Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500 šoreiz par Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes sākotni, par piētiski noskaņotiem Vidzemes mācītājiem. Dosimies uz Valmieru uzzināt, kur atradies skolotāju semināra ēku komplekss un ko paveikusi ģenerāliene Hallarte.

Kopā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieci Beatu Paškevicu apmeklējam svarīgas vietas Valmierā un Valmiermuižā, lai labāk izprastu Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes rašanos un tās sākotni. Mūsdienīgu atbalsi vēsturiskajiem notikumiem sniedz Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna. Bet kontekstu un situāciju, kāpēc radās brāļu draudze Vidzemē, raksturo Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, vēsturnieks Gvido Straube.

Vēsturnieka Gvido Straubes pētījumu lokā ir arī  brāļu draudze, tādēļ ar viņa starpniecību vēlos izzināt, kāpēc tieši Vidzemē varēja rasties hernhūtiešu brāļu draudze?

Piētisma un hernhūtiešu idejas patīk ģenerālienei Magdalēnai Elizabetei fon Hallartei Valmiermuižā un Baltazaram fon Kampenhauzenam Ungurmuižā, un viņi ir tie, kas no augšas ar naudu, ar īpašumiem atbalsta kustību. Te jāpiebilst, sākotnēji no 1729. līdz 30. gadu vidum kustība skar baltvāciešus, savukārt latviešu zemniekiem tas ir kārtējais vācu izdomājums, taču Hallarte situāciju maina.

Kopā ar Beatu Paškevicu dodos uz Valmiermuižu, kur mūs sagaida Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Sabīne Vandāna.

Ar Beatu Paškevicu dodamies uz Valmieras centru, un ejot pa Diakonāta ielu (tā mūsdienās glabā šo vēsturisko liecību, jo pašas diakonāta ēkas jau nav, tā bijusi pamatīga māja ar vairākām  krāsnīm, lai tajā varētu pulcināt daudz cilvēku, arī mācīt un tieši diakonātā redzam pirmsākumu skolotāju semināram, kas izveidojās turpat līdzās – Jerakalnā), esam nonākušas vietā netālu no Valmieras augstceltnēm, Gaujas stāvajā krastā, kur atradies skolotāju semināra ēku komplekss.

Atgriežamies Valmiermuižas parkā, kurā mūsdienās tiek atgādināts par šīs vietas vēsturi, arī par hernhūtiešiem, un kā uzsver Sabīne Vandāna, Valmiermuižas kultūras biedrība lepojas ar Valmiermuižas vēstures līkločiem un vēlas runāt par gaismu, ko nesuši hernhūtieši.

joprojām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma hernhūtiešu kultūras mantojumam veltīta izstāde „Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem”, kurā eksponēts unikāls materiāls – hernhūtiešu rokraksti no LNB krājuma, kas iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā. Ieskatu izstādē var rast arī Latvijas Radio 1 mājas lapā.

Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit: