Aspazija lugu sarakstījusi 1894. gadā. Ierosinājumu devusi ciemošanās Nītaurē ārsta Zolta ģimenē. Dzejnieci dziļi iespaido Nītaures pirmatnējā daba, teikas par Raganu kalnu un citi nostāsti. Kaut arī luga ir pārpilna fantastikas, Aspazija allaž pasvītrojusi, ka šis darbs cieši saistīts ar Jaunās strāvas idejām, trauksmaino, nemierpilno noskaņojumu sabiedrībā. Lugu 1895. gadā iestudē Rīgas Latviešu biedrības teātris. Bet vairāki kritiķi iebilst pret ceturtā cēliena noslēgumu. „Raganas” noslēgums neapmierina arī Aspaziju.

Mūža otrajā pusē Aspazija vairākkārt atgriežas pie „Raganas” tēmas.  Ir saglabājušies vairāki uzmetumi  lugas noslēgumam, taču neviens nav realizēts līdz galam. „Ragana” pirmajā variantā diezgan daudz uzvesta arī vēl 20. gadsimta 20. gados.

Aspazijas nepabeigtās luga 2 raidījumos 4 cēlienos.

2018. gada pavasarī   Radoteātrī Aspazijas lugu ieskaņojuši Latvijas Kultūras Akadēmijas Leļļu teātra kursa studenti. Lomās: Karalis – Matīss Millers, Ligita (viņa māsa) - Elizabete Skrastiņa, Princis Almars – Matīss Budovskis, Visvaldis (galmenieks) – Jēkabs Reinis, Aldona un Valda (galma dāmas) - Una Eglīte un Sandija Dovgāne, Giltina (veca ragana) - Alīda Pērkone, Liesma (viņas meita) - Elīna Bojarkina, galma ļaudis – Māris Skrodis,  Mārtiņš Gailis,  Agris Krapivnickis, Raganas - Rihards Zelezņevs, Una Eglīte, Sandija Dovgāne, Elizabete Skrastiņa.

Teicējs – Edmunds Freibergs.  Režisore Zane Daudziņa. Skaņu režisors Andis Ploks. Redaktore Dzintra Matuzāle. Producente Māra Eglīte.