Projekts "Laikmetīgais teātris 20. gadsimta 20.-70. gadu kontekstā. Cikla 4. raidījums: Būt vai nebūt sociālistiskajam reālismam?

Raidījuma autors un vadītājs Jānis Siliņš. Sarunas partneri: teātra zinātniece Ieva Struka un aktieris Āris Rozentāls.

1956. gada martā vadošajos profesionālajos teātros notika pirmizrādes, kas savā veidā ievadīja jaunos laikus gan visā PSRS, gan arī LPSR. 1956. gadā sākās Staļina kulta atmaskošana, kas noslēdzās 1961. gada rudenī, kad Staļinu izmeta no mauzoleja un apraka pie Kremļa sienas.

Ieva Struka, teātra zinātniece un Gunāra Priedes un Pētera Pētersona radošā darba pētniece:

Protams, ka Staļina nāve iezīmē milzīgu pagriezienu arī Latvijas teātrī. Tādu brīvības izjūtu, kas saistās ne tikai ar fizisko brīvību, bet arī estētisko brīvību. 10 gadus pēc kara sekot sociālistiskā reālisma principiem bija dominējoši un, to nedarot, tu riskēji ar karjeru. Šis spēles teātris 50 gadu otrajā pusē atgriežas katra fantāzijas līmenī. Un estētiskā brīvība vienmēr ir sasaistīta ar brīvību filozofiskā izpratnē.

Āris Rozentāls, aktieris, kurš šajā periodā, students būdams, strādāja Daugavpils un Liepājas teātrī un sāka darbu Dailes teātrī:

Man bija tā laime un izdevība ļoti daudz redzēt no tām izrādēm, jo mēs – studenti visur tikām par velti, visos teātros bija „zaļā karte”. Pie tam, tās izrādes, kas mums patika, skatījāmies vairākas reizes.

Arī raidījuma klausītājiem ir iespēja ielūkoties dažādos teātros un paklausīties fragmentus no izrādēm, kas ierakstītas un saglabājušas tā laika garu: Jāzeps un viņa brāļi, Skroderdienas Silmačos, Hamlets, Trešais vārds, Normunda meitene, Man 30 gadu, Niskavuori maize, Tas nav tik vienkārši. Dzirdēsit Žaņa Katlapa, Amālijas Jaunvalkas, Harija Liepiņa, Alfrēda Videnieka, Antras Liedskalniņas, Jāņa Kubiļa, Elzas Barūnes, Veltas Līnes, Dinas Kuples, Rutas Šleieres, Veltas Skurstenes, Imanta Skrastiņa, Tamāras Soboļevas, Elvīras Baldiņas balsis.