Ar pirmatskaņojumiem 2018.gada 30.martā 17.05 un 2.aprīlī 21.05 Latvijas Radio 1 klausītājiem nodod jaunāko Radioteātra iestudējumu “Sadegusi balss”, kura autori ir Vizma Belševica, Kārlis Anitens un Raimonds Pauls. Radioiestudējumu veidojušas režisore Irēna Cērmane un skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Lomas ieskaņojuši Baiba Broka, Ance Krauze, Uldis Anže, Imants Strads un Gundars Grasbergs. Iestudējums tapis sadarbībā ar Latvijas simtgades programmu.

Čukst bijušās mājas, čukst bijušās balsis.

Viņš bija burggrāfs Niklāvs Eke, un viņa bija Bille.

Nāku klausīties. Pirmās nakts čuksts. Otrās nakts.

Divu ēnu satikšanās. Sirmgalvi, es jūs nepazīstu.

Šis ir stāsts par domu nesatikšanos, par dažādiem skatpunktiem uz vienu notikumu, par savdabīgu attiecību četrstūri, kas izveidojas starp lībiešu meitu Billi, Rīgas burggrāfu Eki, viņa sievu un kādu laikabiedru.

Domu nesatikšanās ir Rīgas lielākais lāsts jebkuros laikos. Iestudējums norisinās iedomātā 1583.gadā, tātad – nenoteiktā laikā, jo ar darbu vēstām, ka laikmets neietekmē cilvēka ego. Mums izdevās šo vajadzīgo sajūtu nostiprināt arī tādējādi, ka neviens no trim autoriem šī kopdarba sakarā nav tikušies un pārmijuši ne pušplēsta vārda, bet tie nav trīs atsevišķi darbi. Tas ir kopdarbs, kas tapis fascinējošā veidā, - teic režisore Irēna Cērmane.

“Sadegusi balss” ir Vizmas Belševicas dzejoļu kopa, kas sacerēta, visticamāk, 1973. gada nogalē. Spriežot pēc mapes, kurā teksti atradās, šeit lasāmais uzlūkojams kā fragmenti no lielāka, autores nepabeigta, līdz galam neizstrādāta kopuma. Mapē šie dzejoļi ir tīrrakstā un pēc kārtas, tiem seko dažādas piezīmes par 16. gs. Rīgas un Eiropas vēsturi, vairāku citu dzejoļu melnraksti un to varianti. No šiem tekstiem secināms, ka Bille bijusi lībiešu sieva, bārene, kuru uzaudzinājusi seno zinšu zinātāja Zāļu Baba. 1583., savas bojāejas gadā, viņa bijusi 33 gadus veca. Rokrakstā darba nosaukuma nav. Minētā perioda dienasgrāmatā parādās nosaukums „Bille”, taču tas zināma iemesla dēļ vairs nav izmantojams. „Sadegusi balss” ir vienkārši cikla pirmā dzejoļa nosaukums – pēc tā paša principa kā dzejas grāmatu satura rādītājos beznosaukuma dzejoļiem citē pirmo rindu. Interpunkcija vietām koriģēta, jo nešķiet, ka viena otra punkta vai komata trūkums tīšs, -par Vizmas Belševicas dzejoļu kopu saka Jānis Elsbergs.

Kārlis Anitens radījis Vizmas Belševicas nepabeigtā vēstījuma sākumdaļu – Rīgas burggrāfa Ekes un kāda viņa laikabiedra sarunu par Billes notikumu:

Mums Rīgā ir saglabājusies tikai viena Ekes rakstīta runa latīņu valodā par Domskolu, un jau no tās varam spriest, ka viņš bijis ļoti pretrunīga personība Rīgas vēsturē. Es pieļauju, ka apgaismības laikmeta priekšvakarā varaskāre un cilvēciskas bailes par virmojošām pārmaiņām ne ar ko neatšķīrās no cīņas par varas saglabāšanu 2018.gadā, jo pieejamās tā laika liecības vēstī par noskaņu pilsētā. Lai kā negribētos, patlaban dzīvojam mūslaiku Kalendāra nemieru priekšvakarā. Tā nu sanāca, ka Vizma Belševica, pašai nezinot, 1973. gadā uzrakstīja šī iestudējuma otro cēlienu, bet es pēc 45 gadiem – pirmo. Maestro Raimonds Pauls un Ance Krauze abus šos cēlienus savija kopā, ļaujoties improvizācijai un savām sajūtām par nesatikšanos.