Cikla 6. un 7. raidījums: Turpinām sarunu: Zemteksts, līdzības, metaforas, zīmes latviešu teātrī. Raidījumā piedalās teātra zinātniece, Kultūras akadēmijas profesore Valda Čakare un Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. Sarunu vada Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš.

J.Siliņš:

     Piektajā raidījumā jau iezīmējām, ka laikmetīgu krāsu sešdesmito gadu otrajā pusē iezīmēja Dailes teātris ar Pētera Pētersona iestudējumiem. Iesākām runāt arī par Nacionālo, toreizējo Drāmas teātri un Alfrēda Jaunušana sešdesmito gadu uzvedumiem, no kuriem īpaši aktuāls tematikas un sociālā skanējuma dēļ bija Harija Gulbja “Aijā žūžū, bērns kā lācis” iestudējums (1968). Šajos raidījumos vēlētos turpināt sarunu gan par Nacionālo teātri, gan par Jaunatnes un arī Dailes teātri.

V.Čakare:

     60., 70. gadi mākslām ir drūms laiks, jo tad PSRS pie varas ir Leonīds Brežņevs. Un, ja mēs šodien runājam par to, ka pie mums tagad valda jaunības kults, tad toreiz, varētu teikt, valdīja vecuma kults. Viss bija ļoti birokrātisks, viss sastindzis, valdīja garīga nospiestība. Bet tas pilnīgi paradoksāli: šie apstākļi palīdzēja bagātināt un dažādot mākslas valodu. Teātris ļoti paplašināja izteiksmes līdzekļu paleti no tādas dzīvi imitējošas formas līdz stilizētām, metaforiskām  izpausmēm.

     Mēs dzīvojām „aiz dzelzs priekškara”. Likās, ka nekas nevar ienākt no citas pasaules mūsu teātru praksē. Bet – režisora stingras rokas vadītajā teātrī bija diezgan daudz no 60. beigu avangarda. Neapšaubāmi teātris bija laikmetīgs. Tas parādījās visos teātros.

U.Dumpis:

    Man likās, ka Dailes teātris ir ņiprāks. Ir jau cilvēka dabā: kas ir kaimiņam, tas vienmēr ir labāks, kaut gan – es no dailēniešiem vienmēr atceros – dailēnieši savu teātri cēla augstāk. Tas, kas pie viņiem notiek, ir labāk…

6. un 7. cikla raidījumā dzirdēsit ne tikai mūsu viesu redzējumu par šo laiku. Skan arī   fragmenti no izrādēm  Pūt, vējiņi, Pēdējie, Lilioms, Tātad dzīvoju, Īsa pamācība mīlēšanā, Spēlē, spēlmani, Aivaru gaidot, Cīrulīši, Kavalieru viltība, Ivanovs, Brands.