Tiek lēsts, ka pasaulē aptuveni miljards visu vecumu cilvēku cieš no D vitamīna nepietiekamības. Mūsu klimatiskās zonas iedzīvotājiem ļoti bieži konstatēts D vitamīna deficīts. D vitamīns piedalās dažādu tipu šūnu dzīves cikla svarīgākajos brīžos un tā trūkums rada nopietnas sekas veselībā. Kādas un kā ar tām cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Interniste endokrinoloģe Maija Mukāne, ģimenes ārste Inga Zemīte un ģimenes ārste arodārste Daiga Krūmiņa.

  • Latvijas atrašanās ziemeļu platuma grādos nosaka, ka cilvēkiem būs D vitamīna deficīts.
  • Ikvienam ir jānosaka D vitamīna līmenis!
  • D vitamīns nav vienkārši vitamīns, bet aktīvs hormons organismā, kas nepieciešams daudzām funkcijām. Pētījums liecina, ka 85% Latvijas iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts.
  • D vitamīna trūkums saistīts ar to, ka evolucionāri tas sintezējas ādā, bet jau 19. Gadsimtā ārsti pamanīja, ka cilvēkiem, kas daudz uzturas telpās, trūkst šī vitamīna un rodas veselības problēmas. Ārsti uzsvēra saules labvēlīgo ietekmi un attīstījās helio terapija. Negatīvais - saules starojuma rezultātā parādās ādas slimību riski.
  • D vitamīns cilvēkiem ir ekstremāli nepieciešams, bet tajā pašā laikā nedrīkstam to iegūt. Ir jāatrod zelta vidusceļš.
  • Nepieciešamība pēc D vitamīna lielāka ir bērniem, sievietēm, kas baro bērniņu, tukliem cilvēkiem.
  • Lai sintezētos ādā D vitamīns, vislabvēlīgākais ultraviolēto staru garums ir laikā no pulksten 10 – 13, kad parasti sēžam birojos.
  • Tāpat cilvēkiem ir dažādi ādas tipi. Cilvēkiem ar gaišu ādu D vitamīns sintezēsies ātrāk.
  • Vienīgā iespēja normāli saņemt D vitamīnu, lietojot uztura bagātinātājus. No novembra līdz aprīlim visiem būtu jālieto D vitamīns.
  • Ja cilvēkam ir daudz dzimumzīmju, ja ātri apdeg saulē, ja ir gaiša āda, saulē ir labāk neatrasties. Saņemt šādiem cilvēkiem ar sauli D vitamīnu ir riskanti.