Prieku var ne tikai piedzīvot, bet arī radīt un tas nebūt nav tik viegli. Kādi ir nesen veikta pētījuma dati un ko tie liecina par sabiedrības spēju, vai tieši otrādi, nespēju priecāties, kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

SKDS pētījumu centra direktors Arnis Kaktiņš iepazīstina ar augusta beigās veiktu nelielu pētījumu, lai skaidrotu iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, vairāk fokusējoties uz iepirkšanos, kādas emocijas sniedz iepirkšanās.

Viens no jautājumiem pētījumā bija par emocijām, cik bieži cilvēks pēdējā laikā juties priecīgs, noraizējies, laimīgs, bēdīgs vai nomākts.

"Pašās augusta beigās Latvijas iedzīvotāji biežāk atzīst, ka jutušies priecīgi," atklāj Arnis Kaktiņš. "52% saka, ka jutušies  priecīgi vai nu visu laiku, vai ļoti bieži, vai diezgan bieži.

Ja skatāmies, cik ir tādi, kas saka, ka nav jutušies priecīgi nekad, ļoti reti vai diezgan reti, tie būs 18%. Pa vidu bija punkts - "šad tad", to izvēlējās katrs trešais."

"Savukārt, ja skatāmies negatīvās emocijas - nomākts, bēdīgs, tā ļoti bieži, diezgan bieži vai visu laiku jutušies 24-26%, katrs ceturtais," turpina Arnis Kaktiņš. "Jā, nav vairākums, bet, man šķiet, tas ir ļoti daudz. Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs saka, ka pēdējā mēneša laikā juties ļoti bēdīgs vai nomākts. Vislielākais procents nosacīti negatīvām emocijām ir noraizējies, 39% teica, ka pēdējā mēneša laikā jutušies noraizējušies visu laiku, ļoti bieži vai diezgan bieži."

Ik gadu SKDS veic arī pētījumu, kurā cilvēkiem jautā, vai kopumā jūtas laimīgs. Šogad martā 68% teica, ka jūtas laimīgi, pretstatā 77%, kas tā atbildēja 2020.gadā. Krīze un pandēmija ir pabojājuši Latvijas iedzīvotāju labsajūtu.

"Bet viss ir relatīvi, ja paskatās iepriekš, 2003. - 2004. gadā patiesībā kolektīvi jutāmies krietni vien draņķīgāk," bilst Arnis Kaktiņš.

Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits doktors Ernests Pūliņš-Cinis, vērtējot šos datus, atzīst, ka mēs nemākam priecāties. 

"Jautājums par to, vai jūtaties laimīgs, ir āķīgs jautājums. Cilvēki, kas pēc būtības ir laimīgi un apmierināti ar dzīvi, ļoti bieži jūtas arī bēdīgi, dusmīgi, aizvainoti, aizkaitināti,  ar visām emocijām vienlaicīgi.

Tas, kas viņi spēj izjust emocijas, tikt ar tām galā un tās viņu ilgstoši nepārņem un nemoka, tas dara cilvēku laimīgu. Viņš var priecāties par to, kas ir jauks un patīkams un neļauj ikdienišķām lietām viņu nomākt. Tā ir kopējā mentālā veselība Latvijā, kas nav ļoti laba," vērtē Ernests Pūliņš-Cinis.

Augustā veiktajā pētījumā arī vaicāts cilvēkiem, kas pēdējā mēneša laikā iepriecinājis.

" Visaugstākie procenti, gandrīz divas trešdaļas saka, ka iepriecinājusi brīvā laika pavadīšana pie dabas,"  atklāj Arnis Kaktiņš. "Zinām, cik labs psihoterapeits ir daba, ka vienkārši vari iet staigāt pa mežu, takām, pļavām. Dabu pat Rīgas centrā var atrast, ja nav laika doties ārpus."

"60% saka, ka iepriecināja labi laika apstākļi. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju saka, ka viņi ir priecājušies par to, ka ārā ir labs laiks. Puse saka - tikšanās ar draugiem klātienē, puse - sarunas ar citiem ģimenes locekļiem. Gandrīz visiem, kam ir mājdzīvnieki, viņi iepriecina. Tie 38%, gandrīz katrs trešais ir priecājies par mājdzīvniekiem," turpina Arnis Kaktiņš.

Vēl arī cilvēkus iepriecinājusi pasākumu apmeklēšana klātienē, iespēja iepirkties klātienē (21%), ēdiena gatavošana mājās, panākumi darbā (katrs ceturtais).

Mazas, salīdzinoši sīkas, varbūt nenozīmīgas lietas, bet, ja skatāmies ar pareizajām acīm, varam atrast prieka avotu. Tiesa, ka šīs lietas nevar atrisināt dziļāko līmeni, kas ir eksistenciālās sāpes un mokas, un dzīves jēgas meklējumi, bet varbūt nevajag 24 stundas dienā meklēt dzīves jēgu"," vērtē Arnis Kaktiņš.