Būt vienam, tā ir izvēle, bet kā ir būt vientuļam? Svētki asi izgaismo kontrastu starp vienatni un vientulību, un, iespējams, vientulība ir stāvoklis, kas dziļi iespaido mūs ne tikai emocionāli, bet arī fiziski.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane raidījumā Kā labāk dzīvot atklāj, ka institūta šogad maijā veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 60% iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Turklāt katrs trešais atzīst, ka šādi jūtas regulāri.

Vientuļa cilvēka portrets Latvijā: gados jauna sieviete, kas strādā par speciālisti, kurai ir salīdzinoši augsti ienākumi, viņa dzīvo Rīgā vai Pierīgā, ir attiecības – precējusies vai ir partneris.

Vēl viens mīts, ka cilvēki jūtas vientuļi, ja nav sabiedrībā vai attiecībās. Latvijā vientuļi jūtas nevis gados vecāki cilvēki, bet tieši jauni cilvēki, īpaši vecumā no 18 līdz 29 gadiem un ar lielākiem ienākumiem.

Aptaujas mērķis bija pievērst uzmanību šai problēmai, ko apzīmēja kā vientulības pandēmiju, kas pārņem pasauli, darba vietas un sabiedrību.

Helmane atgādina, ka vientulība un būšana vienam nav viens un tas pats, tāpēc iespējams, dati varētu būt vēl bēdīgāki, jo daudzi neapjauš, ka ir vientuļi.

Helmane kā vienu no iemesliem šādam vientuļa cilvēka portretam min sociālo tīklu ietekmi, to, ka ir arvien mazāka ir nepieciešamība tikties ar citiem klātienē. Tajā pašā laikā viņa min, ka cilvēks, kurš ir aktīvs sociālajos tīklos, bieži nerāda patieso ikdienas situāciju. Tāpēc arī bieži vecāki ar bērniem var justies vientuļi, jo sociālie tīkli parāda veiksminiekus, bet tu nevari dalīties ar savu stāstu, kas ne vienmēr ir tik ideāls. Tas rezultējas vientulības sajūtā.

Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas atkarību profilakses speciālists Nils Sakss-Konstantīnovs atzīst, ka jaunieši bieži runā par to, ka jūtas vientuļi, viņiem nav attiecību, kas varētu to mazināt. 

"Iespējams, ka cilvēkam, lai viņš nejustos vientuļš, nepietiek ar draudzēšanos vai pazīšanos vispār, bet ir nepieciešamas tā sauktās emocionāli nozīmīgās saiknes. Lai tās izveidotos, ir vajadzīgs ilgāks laiks, vismaz 2-3 gadi. Tam ir vajadzīgs arī, visticamāk, fizisks kontakts," skaidro Sakss-Konstantīnovs.

Kā censties pārvarēt vientulību, analizē psihosomatiskās medicīnas ārste, Latvijas Universitātes doktorante un Medicīnas fakultātes pasniedzēja Inta Zīle.