Pēdējo gadu pētījumi Latvijā liecina, ka pedagogu profesijas prestižs ir zems, bet vairāk nekā trešdaļa skolotāju labprāt pievērstos kā tagad saka - jauniem izaicinājumiem citās profesijās. Kā padarīt skolotāja arodu atkal par godājamu profesiju, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore Maija Kokare vērtē, ka jēdziens prestižs nav īsti piemērots, lai raksturotu skolotāja profesijas vērtību.

"Izcilie skolotāji, kurus mēs redzam izglītībā, noteikti nestrādā tādēļ, ka viņiem būtu ambīcijas iegūt kādu prestižu. Arī mēs savus bērnus skolā labprāt nesūtītu pie skolotāja, kurš prestiža dēļ strādā skolā. Vērtības ir citas. Tas, ka daudzi skolotāji ir iemantojuši cieņu, tā ir," uzskata Maija Kokare.

Viņa atzīst, ka arī pati to vairākkārt sadzīvē izjūt.

Kokare arī atzinīgi vērē iniciatīvas, kas palīdz profesionāļiem no dažādām jomām ienākt skolā. "Iespējamā misija" šobrīd ar sadarbībā ar vairākām augstskolām īsteno projektu "Mācītspēks".

„Iespējamā misija" direktors un fizikas skolotājs Kārlis Kravis iepazīstina ar nesen veiktas aptaujas datiem, kas liecina, ka vecāki vēlas, lai viņi bērniem ir lieliski skolotāji, bet tikai procenti vēlas, lai viņa bērns kļūst par skolotāju.

Tā ir sabiedrības iezīme, kam ir trīs iemesli: atalgojums, attīstības iespējas pašam skolotājam, kā sabiedrība un paši skolotāji runā par skolotājiem.

"Ja skolotājs var kaut kādā brīdī nelielīties ar savu profesiju vai nebūt lepns, ka viņš ir skolotājs, tas var ietekmēt profesijas prestižu," uzskata Kārlis Kravis.

Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Laima Geikina atzīst, ka skolotāja prestiža celšanai palīdz pozitīvas ziņas par skolu, izglītību un skolotājiem.

"Mēs visi esam atbildīgi par to, vai pret skolotāju izturamies ar cieņu un paši skolotāji sevi ciena," vērtē Laima Geikina. Viņa arī min, ka svarīgs ir atalgojums, aicinājums strādāt par skolotāju un nemitīgi pilnveidoties, kā arī savstarpējā uzticēšanās.

Viedokli par sadarbību ar skolu un skolotājiem izsaka ar trīs bērnu mamma Arta Zaharāne.