Vasara ir ziedu pilns laiks, tomēr ne visiem tas ir pats tīkamākais laiks. Cilvēki, kuri cieš no alerģijām, vēlas, lai izaicinājumu šajā laikā būtu mazāk. Kā uzveikt alerģijas, kuras piesaka sevi tieši vasarā un arī reizēm traucē visu gadu, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Alerģija ir organisma imūnsistēmas paaugstināta reakcija uz apkārtesošām lietām, skaidro alergoloģe Ieva Cīrule.

Reizēm var runāt par "alerģiju maršu" jeb alerģisko reakciju attīstību.

"Tēlainais teiciens par alerģisko maršu pastāv un tas raksturo alerģijas izpausmes. Viss parasti sākas ar pārtikas alerģiju mazā vecumā - atopiskais dermatīts jeb ādas izmaiņas. Tālāk var parādīties alerģiskās iesnas, tad var pievienoties apgrūtināta elpošana, astma. Ir atsevišķi indivīdi, kam ir smagās alerģiskās reakcijas," skaidro Ieva Cīrule. "Tāpat pārtikas alerģija var izpausties smagi. Reizēm, laikam ritot, pārtikas alerģijas pazūd. Bet tās nomaina citas, sāk parādīties alerģija pret mājas putekļiem, suņiem, kaķiem. Tad arī tā mazinās un parādās ziedputekšņu alerģija."

"Ziedputekšņu alerģija parasti raksturīga jauniem cilvēkiem pusaudža vecumā, 20 - 30 gadu vecumā. Uz vecumu alerģijas mazinās, bet sabiedrība kļūst vecāka, arī alerģija "paliek vecāka".

Plus vēl stāsts par medikamentu alerģijām, kas ir nākušas klāt ar ārkārtīgi lielo medikamentu klāstu, ko cilvēki šobrīd lieto. Tā ir vēl viena problēma un liels izaicinājums alergologiem un citiem ārstiem,"  par alerģiju attīstību turpina Ieva Cīrule.

Speciāliste piekrīt, ka bērni kļūst alerģiskāki un turpina par alerģiju attīstības iespējām.

"Bērniem imūnsistēma ir aktīva un tā reaģē uz visu apkārtējo. Ne tikai sadzīves ķīmija, gan arī tas, ko ēd bērns, gan viņa vecāki ēduši, pirms vēl bērns nācis pasaulē, arī tas ietekmēm," norāda Ieva Cīrule.

"Arī mūsu dzīvesveids, ka tik daudz laika pavadām telpās. 95% dienas cilvēks pavada telpās, tāpēc arī tik ļoti ir izplatījusies ir mājas putekļu ērcīšu alerģija. Mēs dzīvojam ļoti izolētās un noslēgtās telpās, kur ir kondicionieri, kas griež gaisu uz riņķi, un nekāda saskare ar ārpasauli nav. Tie ir vēl papildus faktori.

Vēl viens ārkārtīgi imūnsistēmu traumējošs faktors ir smēķēšana, pasīvā smēķēšana. Arī visas modernās elektroniskās cigaretes, dažādas ūdens pīpes, kas dažiem šķiet nekaitīgas, bet tās būtiski ietekmē cilvēka veselību, tajā skaitā pastiprina alerģijas rašanās risku."

Kā var noteikt, vai organisma reakcija ir alerģija, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore, SIA Centrālā laboratorija valdes locekle Jeļena Storoženko.