Epilepsija ir viena no visnoslēpumainākajām slimībām, ar ko nākas saskarties cilvēcei. Diemžēl attieksmi pret epilepsiju joprojām ietekmē mīti un aizspriedumi, nevis zināšanas un pierādījumos balstīta informācija. Kā to mainīt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neirologs, klīnikas "DiaMed" neirologs Jānis Mednieks atzīst, ka ir sāpīgi redzēt, ka ne vienmēr pati ārstēšana ir nepilnvērtīga, bet dzīves kvalitāti mazina pacienta nespēja iekļauties ikdienas dzīves aktivitātes gan mājās, gan profesionāli, jo ir iekšējās bailes, vai es ar šādu diagnozi varēšu pilnvērtīgi darboties, no otras puses, ir sabiedrības neziņa, kas ir šī saslimšana. 

Tas saistās ar kaut ko mistisku, kas nāk no viduslaikiem.

Ārsts norāda, ka epilepsija ir neiroloģiska saslimšana un to nav nekāda pamata stigmatizēt. Epileptiska lēkme rodas no pārlieku lielas kādas smadzeņu zonas aktivitātes vai vispārējas smadzeņu pāraktivitātes, kas sākas pēkšņi, ilgst kādu laiku un arī tikpat pēkšņi arī beidzas. 

Pirmais solis ir šādi saprast slimības būtību, lai to nestigmatizētu, lai arī pacientam liktu saprast, ka tas nav kaut kas, kur viņš ir vainīgs, viņu nav nekas mistisks pārņēmis. Nav kaut kas, kam bezgalīgi jāmeklē psihoemociponāli cēloņi. Tā ir slimība ar konkrētu norisi, kuras iemesli ir zināmi un tā pret šo problēmu vajag arī attiekties.

Pacientu un arī sabiedrību biedē, ka šai slimībai ir raksturīgas lēkmes, kas uznāk pēkšņi. Ir kaut kas, kas notiek ar cilvēku, ko viņš nevar paredzēt un kontrolēt. 

Ārsts arī norāda, ka cilvēki mēdz slēpt savu saslimšanu ar epilepsiju, lai saglabātu darbu, citi baidās no kolēģu reakcijas.

Pieredzē, kā tikt galā un kā sadzīvot ar šo slimību, dalās epilepsijas paciente Ilze Pūce. Viņa arī norāda, ka līdzcilvēku stigma ir saistīta ar nezināšanu. Savukārt pašai jāsaprot, ka tā nav visa dzīve, ka tas ir kaut kas blakus esošs. Ilze Pūce ir gandarīta, no viņai ir paveicies, kā saprotoši un palīdzoši ir gan draugi, gan ģimene. Cilvēkus, kurus skārusi epilepsija, Ilze mudina vispirms iegūt informāciju un vērsties pie speciālistiem. Tāpat viņa norāda, ka svarīgi ir ievērot režīmu un pašiem iemācīties sevi nežēlot.