Nu jau aiz muguras pirmā pludmales sezona, kuras laikā darbojās dzērienu iepakojuma depozīta sistēma. Vai tās darbība ir atstājusi iespaidu uz pludmalēs atstāto atkritumu daudzumu un kādi atkritumi arvien ir atrodami Latvijas pludmalēs, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē un analizē "Zaļā Josta" pārstāve Laima Kubliņa un "Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Ierakstā uzklausām biedrības "Zero Waste Latvija" vadītāju Annu Doškinu. Viņa stāsta par atkritumu vākšanas akciju Vecāķu pludmalē. Pēc tam savāktos atkritumus šķiro pa tipiem un zīmoliem. Pasākums notiek ar mērķi norādīt, ka ražotājs ir atbildīgs par to, kā prece ir iepakota, ka patērētājs nevar ietekmēt to, kas nonāk veikalu plauktos. "Zīmolu audits" tiek veikts ar domu norādīt, kuriem ražotājiem jāvērš uzmanība uz savu preču iepakojumu, zinot, ka tas mēdz nonākt dabā.

Laima Kubliņa norāda, ka arvien dabā nonāk daudz cigarešu izsmēķu. Šovasar veikts eksperiments, analizējot, cik daudz izsmēķu nonāk dabā caur lietus ūdens notekām. Eksperimentā apsekotas piecas lietus ūdens notekas Rīgas centrālajā daļā pie autostāvvietām, pie veikaliem, atpūtas vietām un valsts iestādēm, kur ir liela cilvēku plūsma un cilvēki arī uzsmēķē.

Mēneša laikā piecās notekās saskaitīja 871 izsmēķi, iemestu, ietecējušu ar lietus ūdeni vai sētnieka ieslaucītu. Nedēļā vidēji 44 izsmēķi katrā notekā. 

"Ja zinām, ka Rīgā publiski  pieejamās vietās pašvaldības ierīkotas un uzturētas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, plus vēl privātās teritorijās, iedomājamies, kādi ir apjomi. Ja attiecinām pētījuma rezultātus uz publiskajām, sanāk, ka mēnesī Rīgā nonāk vairāk nekā trīs miljoni izsmēķu caur notekām vien," analizē Laima Kubuliņa.