Pārsteidzoši, bet šovasar vairākiem tūrisma galamērķiem vērojami apmeklētības rekordi. Vai Latvijas lauku tūrisma asociācijas biedri var palepoties ar to pašu? Uzņēmēji atzīst, ka viesu netrūkst, bet lielākoties tie ir individuālie ceļotāji, ienākumi, ko deva pasākumu rīkošana, ir krietni sarukuši.

"Lauku tūrisms ir ļoti dažāds - tā ir vecmāmiņa ar pankūkām un vienu istabiņu, tie ir lieli uzņēmumi - pilis, muižas un atpūtas kompleksi, un iet dažādi. Jūlijs tradicionāli ir labs mēnesis, vienmēr esam bijuši priecīgi par jūlija ceļotājiem," raidījumā Kā labāk dzīvot atzīst Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Skatoties kopumā uz Latviju šobrīd, ceļotāju sastāvs ir krietni mainījies, ceļotāji ir individuāli, ģimenes, draugu pulki bieži neceļo. Uzņēmumi, kas orientējušies uz pasākumiem un naudas plūsma vairāk atkarīga no semināriem, dzimšanas dienām, kāzām, tiem iet grūti pārorientēties. Darbs ir, bet ienākumi ir krietni mazāk," vērtē Ziemele.

Viņa arī piebilst, ka šobrīd uzņēmējiem veicas labi,"skatoties uz papīra, arī augusts izskatās labi. Esam šajā ziņā sisti krietni martā, aprīlī un arī maijā un jūnijā, un apzināmies, ka tik labi var nebūt jebkurā brīdī". 

Akciju sabiedrības “Skrundas muiža” padomes loceklis Edgars Vizulis piekrīt, ka šobrīd galvenokārt ierodas individuālie ceļotāji. 

"Mūsu priekšrocība, ka mēs jau pirms krīzes apzinājāmies, ka mērķis ir piesaistīt ģimenes un mazākas grupas, līdz ar to esam pārorientējušies laicīgāk. Plūsma ir, darbs ir, ieņēmumi ir jūtami mazāki, jo tos nodrošināja pasākumi," atzīst Vizulis.

"Tas uzreiz ienes lielāku naudas summu, kas palīdz nokārtot saistības, kas uzkrājušās gada pirmajā pusē un atlikt otrai gada pusei. Problēma, ka pa vasaru neizdosies sakārtot attiecības, kas uzkrājušās gada pirmajā pusē un visticamāk nesanāks atlikt uz gada otro pusi. 

Jāpielāgojas, jāsamazina, ko var samazināt, nezaudējot kvalitāti. Ja turpinātos, kā ir jūlijs un solās būt augusts, būtu labi."

ZELT Smiltsērkšķu dārza saimniece Elīna Cēsniece norāda, ka viņas uzņēmums ir vairāku nozaru uzņēmums un pamatā ir produkcijas noiets, kas pandēmijas laikā parādīja labākus rezultātus, tāpēc arī atvēra mājaslapu, lai var piegādāt produkciju. Tas bija drošības spilvens, atzīst Elīna Cēsniece. Viņa arī norāda, ka neatmet domu par tūrisma attīstīšanu, tāpēc lielākās investīcijas šobrīd ir tieši tūrisima nozarē, veidojot Smiltsērkšķu namu.

Ceļotāji Smiltsērkšķu dārza ierodas, grupas ir no Lietuvas, 30, pat 50 cilvēku.

Atpūtas kompleksa “Turbas” un alus un sidra darītavas “Turkalnes muižas klēts” īpašnieks un vadītājs Kaspars Bramanis, kura kompleksā bieži norisinājās arī uzņēmumu sporta spēles, stāsta, ka arī šovasar ir atsevišķi uzņēmumi, kas vēlas rīkot sporta spēles, bet tie 10% no paredzētā apjoma.

"Problēma, ka nezinām, kā mainīsies situācija ar saslimstību, tāpēc neviens nav gatavs slēgt līgumu, veikt iemaksas, negarantē, ka būs," atzīst Kaspars Bramanis.

Viņš skaidro, ka uzņēmumi rezervē kompleksu uz brīvdienām, kas ir 250 gutlas vietas, summa līdz ar to ir liela. Ja kaut kas mainās neiegūst neko.

"Individuālie ceļotāji aktivizējušies, bet iegūt to naudu, ko tradicionāli vasaras sezonā nopelnām, ar to neiespējami," bilst Bramanis.