Ne reizi vien raidījumā esam uzsvēruši sēdoša darba negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. Attālināts darbs situāciju padara vēl sliktāku, jo varam kustēties vēl mazāk, nemaz nerunājot par to, ka mājās darba vieta tiek iekārtota, lai būtu ērti, bet tas nenozīmē, ka tā būs pareizi. Par to, lai darbs mājās nebeigtos ar neskaitāmu ārstu apmeklējumu, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs norāda, ja  līdz šim attālināta darba iespējas uzskatīja par lielu bonusu, kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt attālinātā darba iespējas. Bet šis pienākums ir saistošs, ja darba specifika ļauj darbu veikt attālināti. Otrs aspekts - darbiniekam ir iespēja pilnvērtīgi veikt pienākumus. Tas nozīmē, ka darba devējam jāpārbauda, vai darba veikšanai mājās ir pilnvērtīgs darba aprīkojums. Un darba devējam ir pienākums tos nodrošināt.

No darba aizsardzības viedokļa arī saglabājās visi pienākumi. Darbiniekam ir jāsadarbojas ar darba devēju risku novērtējuma izpratnē.

"Ja darbinieks strādā mājās, nenozīmē, ka var taisīt ēst, dzert kafiju un skatīties mīļākos seriālus, saglabājas tie paši pienākumi, kas ir strādājot klātienē. Tāpat darbiniekam jārūpējas par paužu ievērošanu pēc noteikta laika, lai viņš darba vietā sēdētu ergonomiski pareizi. Tas ir paša darbinieka interesēs," skaidro Kaspars Rācenājs.

Optometriste Jeļena Stūriška, fizioterapeits Edijs Krastiņš un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis vērtē, vai ir pieaudzis sūdzību skaits par veselības problēmām  ārkārtas situācijas laikā vai arī tūlīt pēc tās vasarā, kā arī atgādina, kas jāievēro un jāņem vērā iekārtojot darba vietu mājās un strādājot mājās.