Veidot drošas un cilvēka veselībai nekaitīgas darba vietas ne vienam vien uzņēmuma vadītājam ir liels izaicinājums, bet tagad vēl strauji esam ielēkuši attālinātā darba ērā. Un pēc likuma darbiniekam, kas strādā no mājām, ir jānodrošina ergonomiski pareizi iekārtota darba vieta. Viegli pateikt, bet vai tikpat viegli iekārtot? Kā novērst nepilnības un ar tām saistītos veselības riskus, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atgādina, ka nebūs vairs tā, kā bija saistībā ar darba vidi. Būs cilvēki, kas arī pēc gada un diviem turpinās strādāt attālināti, tāpat jādomā pār to, kāda būs vide, kurā darbiniekiem piedāvās atgriezties strādāt klātienē uzņēmumā. Skaidrs, ka attālinātais darbs nebūs pārejoša problēma.

"Nevaru iedomāties situāciju, ka kāds birojs atgriezīsies darbā tā, ka vienmēr visi darbinieki, kas agrāk sēdēja birojā, atkal būs kopā vienā telpā," atzīst Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.

Pētījums rāda, ka vairāk nekā 10 % darbinieku norāda, ka nemaz negribētu strādāt mājās.

"Tas nozīmē, ja pusotru gadu esat veiksmīgi nodzīvojuši ar ķeblīti pie virtuves galda, šis ir tas laiks, kad vajag iekārtot darba vietu un vienoties ar darba devēju kurš ko un kā apmaksā. Daļai darba devēju - šis darbinieks  aizies, nāks nākamais vietā, bet jūsu muguru neviens nenomainīs," norāda Linda Matisāne.

Speciāliste norāda, ka attālināta darba kontekstā arvien vairāk jāiet uz individualizētu pieeju. Ne vienmēr visu atrisina tas, ka nopērc krēslu.

"Nestrādās situācija, kad darba devējs izdomās, ka es nopirkšu visiem austiņas, jo daļai austiņas nav nepieciešamas. Viņiem ir ļoti labas austiņas savējās. Arī tad darba devēja līdzekļi būs bezjēdzīgi iztērēti," skaidro Linda Matisāne.

Psihoterapeite Laura Valaine atzīst, ka pieaug mentālās veselības problēmas attālinātā darba kontekstā, cilvēkiem kļūst vienmuļi un grūtāk.

"Lielākoties cilvēkam ir sajūta, ka man vienam ir tik grūti, visiem citiem sanāk, visi citi tik priecīgi zoom tikšanās. Bet šobrīd cilvēkiem pieaug  depresijas simptomātika, tāpat trauksme. Izteiktāka ir depresijas sajūta, nomāktība ar lielu vainas izjūtu, nedrošību par to, ko varu, ko nevaru," norāda Laura Valaine.

Viņa atgādina, ka svarīgi ir atsevišķi iekārtot darba vidi, veidot dienas režīmu.

 Pieredzē par attālināta darba organizāciju dalās uzņēmuma „Wunder Latvia” pārstāve Ilze Zariņa.